Kongratulācijas sakarā ar jūnija iestāšanos, dāmas un kungi. Skaists rīts [lai gan kas nu vairs par rītu, pusdienas jau jātaisa] - vieniem smags un pohains, vieniem ellīgi darbīgs, bet man miega piepildīts un pat sapņains, ja var tā izteikties. Šādos rītos man labpatiktu pamosties svešā gultā, ar sajauktiem matiem un valgu ādu - nobrīnīties, pasmaidīt un turpināt. Un iet prom tikai kautkad nākamajā dienā, ap pēcpusdienu, dungojot kādu islandiešu estrādes brīnumu un atstājot savu smaržu svešajos palagos - gultas īpašniekam par prieku. Skaisti tas būtu, paties' - bet šeit un tagad, svētdienā, 2008. gada 1. jūnijā, 12:20 aizkari plīvo atvērtā loga ietekmē, zilas debesis un zaļi koki visapkārt, klusināta mūzika iz Dz-kalna puses, ieelpa caur degunu, izelpa caur muti. Rītdiena, pielīmē sev spārnus un lido šurp, atnes man brokastis manā bardacīgajā virtuvē, taurenīšus, vecas omītes ar tirgus tašām uz soliņiem un piekto tramvaju ar manu iecienīto sēdekli pie vidējā kompostiera, zāli kurā gulēt, cigarešu dūmus gaisā, svešu krūtsgalu faktūru manos pirkstos un parasto pelēko latvieša laimīti.