17 Maijs 2008 @ 23:26
 
Lietus ir padarījis miesu smagu, tomēr elpot ir viegli un klusās ieliņas reibina ar ziedu laika smaržām. Mēs drošvien ilgojamies sinhroni un nepārtraukti, bet tas pieder pie lietas, vismaz tā es sevi mierinu. Tagad meditēt virtuves vidū vai pavadīt nakti pie atvērta loga kopā ar reibinošām vielām, bet varbūt vienkārši gulēt. Ej nu sazin. Smeldzīgā ikmēneša vēdersāpe, un varbūt šonakt es raudāšu, bet varbūt nē. Arlabunakti, cilvēki un necilvēki.