Te atkal snieg. Mēs noskatījāmies Mulenrūžu, ēdot visādu džank fūd un smejoties par kaķi. Un tās manas brilles ir vispār viena ellīgi laba padarīšana, ja tā labi padomā - pareizajā apgaismojumā pret kājiņu skrūvēm varenskaisti skropstu silueti saskatāmi. Džuisīgi, paties'. Vēl visādi štruntiņi acu priekšā laidelējas, neatceros viņiem zinātnisko nosaukumu, ne gluži nūjiņas un vālītes, bet kautkādi citi mēsli, tie kas bēga no viena acs gala uz otru, kad tiem spīdēja virsū gaisma. Neatceros, piedodiet. briaans atsūtīja man īsu ieskatu savā daiļradē un drošvien kādreiz būs varena literāte, cerēsim uz to labāko.