Vakar no rīta, kamēr es soļoju uz tramvaju ar 65daysofstatic ausīs, feinais rajona onkulis bij izvēlies no saviem invalīdratiem, tomēr veiksmīgi nokļuva tajos atpakaļ, ak mana neizmērojamā cilvēcība, pilnīgi prieks, ka tā manī ir tik lielos daudzumos. Vēlāk vakarpusē dzeram virtuvē tēju ar cepumiem - ierodas policija un grib paņemt pie dziesmas kautkādu mistisku Sergeju, kurš jau desmit gadus dzīvo kaimiņmājā. Šitā tak var infarktu dabūt, nudien. Padzirdēju, ka Zemfira nākamgad būšot Rīgā, bet tagad jāiet zīmēt rūtiņas Bobby Zincone kreklam, yeah. Visu gaišu, cilvēki!