WE STILL BELIEVE

Šodien (nu jau vakar) bija smieklīgi darbā. Lielā priekšniece mēģināja mani strostēt. Biš nofeiloja.

Par ko?

Pirms pāris dienām tviterī iemetu ziņu par darbu:
Man neviens pat neprasīja kāpēc eju prom...
Pēc kādām pāris dienām brõ iemeta ziņu:
Tieši tik ļoti MANASUBERKRUTĀSDARBVIETASNOSAUKUMS rūp savi darbinieki, kas pa naktīm padsmit h rukā :( un RT mans tvīts.
Gāja dienas un es pat jau paspēju aizmirst. Tad nu šodien priekšniece pasauca parunāties.

K - Man ienāca ziņas, ka Tu neesi apmierināts ar to, ka es it kā neesmu paprasījusi Tev kāpēc Tu ej projām.
E - jā.
K - Bet jā, man jau pirms tam cilvēki, ka Tu ej projām dēļ algas...
E - Kādi cilvēki?
K - No ceha...
E - Tas tā kā nevar būt, jo pirms uzrakstīju atlūgumu nevienam neko nebiju teicis ne, ka iešu prom, ne kādēļ to vispār darīšu.
K - Bet jā Tu saproti, ka lielāku algu Tev nevaram maksāt (kas ir lol, varat gan!) un tad man ienāk šitādas ziņas.
E - Nu... Es nevienā vietā neesmu pieminējis DARBAVIETASNOSAUKUMS.
Un kaut kā tā beidzās šī debīlā saruna.

Un jā. Tā ir priekšniece, kura saka ''možas'', nevis ''mostas''. Fucktards.

Pēc 24. (pēdējā darbdiena bitches!) gan sākšu mega nodirst visu to kantori un tā modernizāciju un reorganizāciju, kura ir nesusi peļņu lol.