WE STILL BELIEVE

Nu tā. Kā jau solīts.
Visi uz v-dienu sadāvināja naudu...jo esmu tik mīklaini noslēpumains, ka pat tuvākie cilvēki īsti nezin, kas man varētu patikt. Ha! Joks.
Tad nu vienā jaukā dienā nāca apskaidrība. Vēlos kko paliekošu. Kas man atgādinās par šo dzīves posmu. Galu galā sapratu, ka jātaisa tetovējums.
Lai saprastu kko īsti vēlos vadījos pēc trim lietām:
1) tam ir jābūt, kam nedaudz dīvainam, jo sit mani nost - nespētu sevi iztēloties ar dēmoniem vai tribal rakstiem. Es vienkārši tāds neesmu un spēju iztēloties uz miesas tikai ko krāsainu + biš funneh.
2) tam ir labi jāizskatās un jābūt kvalitatīvi. Tomēr ķermenis un paliekošs, tāpēc nav ko žīdoties.
3) tam ir jābūt ar kādu nozīmi man pašam. Šajā gadījumā - man patīk/garšo un arī kā sava veida veltījums cilvēkam, kurš savā veidā iedvesmoja kļūt labākam...
Vakar beidzot aizgāju līdz Rīgas Tintei un jau pēc stundas man uz kreisās rokas bija smukums. RT vel sanāca ar čaļiem ierēkt par to, ka esmu viņus sakārdinājis, bet tas jau ir cits stāsts...
Tad nu... Nepievēršam uzmanību kvalitātei, jo bildēts ir pustumšā koju istabā. Tikai tāds preview lai saprastu, kas īsti uztaisīts...



*UPD* fixed!

_adriana_ mani šodien nepazina un pagāja garām... Es gan arī biju iegrimis savā pasaulītē...