WE STILL BELIEVE

Esmu ieradies savā haltūrā...Nu tad redzēs kā ies

Atgriezos mājās no savas haltūras...Šodien kalu monētas.Izklausās sarežģīti, bet patiesībā process tīri vienkāršs...Pilnīgs nogurums.Iekasēju 89 ls, kas priekš 8 stundu darba liekas ļoti pieņemami.Lai arī cik nesocioāls un kautrīgs es nebūtu, tomēr tas darbs man patika.Vienīgie bļe momenti bija tad, kad atklājās, ka 1 ls esmu kaut kur pasējis [tas no manas algas tika atvilkts] un arī tas, ka beigās priekšniece pateica, ka man vajadzēja cītīgāk strādāt un reklamēt...Lāāājk- fak off!

Bet īstenībā no šīs dienas man vislabāk pie sirds gāja kāds anglis vārdā Deivids, kurš netālu no manis visiem par velti ļāva nogaršot savu brūvēto vīnu.Pirmo reiz pie manis viņš pienāca ap kādiem 12, tikai tad atzinos, ka neesmu pilngadīgs un dzert vel nevaru [īstenībā apkārt staigāja priekšniecība kura pat darbiniekiem pīpēt neatļāva].Otro reizi Deivids pie manis ieradās ap pieciem un pieklājīgi pavaicāja- Unh thagad [9 gadus nodzīvojis latvijā, bet ļoti labi tomēr spēj runāt]...Protams, ka izdzēru glāzi saldā vīna un pašu Denisu noslavēju.Vel ar viņu parunājos.Prom ejot vel redzēju kā Deivids ķeras pie spēcīgākām dzirām

Ak jā.Un tikko bija iebraucis affair ar ravenu un vel dažiem ļaužiem.Nogurums, kas vel tikko bija kaulos noņemts kā ar roku...Danke!