11/4/07 09:34 pm - haotiskie pierakstiizlasīju Beirut, šī ģeniālā viena-cilvēka-orķestra, biogrāfiju, un, nu lūk, sākās. 16 gadu vecumā Zach Gordon, Beirut sirds un dvēsele, patiesībā viss, aizbēga no skolas un devās backpacing pa pasauli, šī ceļojuma laikā viņš atklāja Balkānu mūziku. tāda aizbēgšana no skolas, no visa patiesībā ir tas, ko es tik ļoti gribu. lūk, tagad es tik ļoti gribētu samest somā tās vajadzīgākās lietas un tik laist. jā, es zinu, ka man ātri vien daudz kā pietrūktu, ārā ir auksts un tur, ārpasaulē, ir daudz kas bīstamāks, nekā mēs varam iedomāties, esot še, iekšā, bet... velk uz dienvidiem, un velk prom no skolas. i just can't stand it anymore. un man liekas, ka, ja jau iekšā ir tāds nemiers visu laiku, tad tas tiešām nozīmē, ka ir kaut kas jāmaina |
running to stand still
there must be a light that never goes out
11/4/07 12:00 am - summertimevisa mana būtība, sākot ar iekšieņu un beidzot ar āriņu protestē pret šo klimatu. visu laiku nemiers un mazliet tā kā velk uz nomāktību, kas tomēr man nav diez cik raksturīga, un salst, un zobi klab, un pat pēdas protestē pret zābakiem un kurpēm.bāc, šobrīd tik daudz ko atdotu par iespēju pastaigāt basām kājām dārza zālītē, pasmaržot zem loga ziedošos jasmīnus un gulēt pie atvērta loga. imagine, citā pasaules malā tagad plaukst puķes. |
Powered by Sviesta Ciba