12:32 amkā jau būtu gaidāms, izskatās, ka tūlīt nolikšos ar tādu normālu drudzi uz kādu laiku. sāp pilnīgi viss, grūti pakustēties, un visu laiku trīcu, jo visur ir auksti.es nežēlojos, ja, es vienkārši turpinu apbrīnot to ķermeņa un gara savstarpējo saistību. un to, kā garīgi pārdzīvojumi ietekmē ķermeni, un to, kā mēs un es konkrēti funkcionēju. the perpetual mind & body dichotomy, man liekas, es kādreiz pat par to rakstīju esejas. |
running to stand still
October 28th, 2014
06:48 pmpēc pusotras nedēļas braucu uz Beirūtu, viņi mani vienalga grib uzņemt, neraugoties uz izmaiņām manā statusā. garš stāsts īss, gatavojos šim notikumam ar to, ka meklēju, uz kura pirksta Libānā nēsā laulību gredzenu, kā arī mēģinu izdomāt, kuru vīrieti varētu iecelt par savu vīru un nofotogrāfēties kopā, lai ir ko parādīt, ja kāds intensīvi grib draudzēties un netic, ja saku, ka esmu precējusies.žēl, ka tikai salīdzinoši vēlu sapratu, ka ceļojot melot, ka esmu precējusies, reizēm ir gudrākā lieta, ko darīt. vismaz pāris reizes tas ir palīdzējis atkratīties no pārāk uzstājīgiem pielūdzējiem. vārdsakot, tagad izsludinu vīra fotogrāfijas kāstingu, ja. |
Powered by Sviesta Ciba