running to stand still

September 1st, 2014

09:32 am

liekas, šodien uzsākšu studijas jau piektajā mācību iestādē, skaitot no pamatskolas, neskaitot pagāšgada teoloģijas pulciņa avantūru un neņemot vērā to, ka auc patiesībā bija divas izglītības iestādes un mēs bijām mazi losīši starp uva un vu. lai nu kā, piektā iestāde, bet nekas jau diez ko nemainās. man ir pēc 20 min jābūt desmit kvartālus tālāk, es sēžu basām kājām, pusizdzertu kafiju un slapjiem matiem, klausoties the kelly family un rakstot kolēģei epastus. 

un tad man reizēm liekas, ka es te jūku prātā un ka viss ir ļoti slikti, un tad man brālis 31. augustā sūta sirsnīgus sveicienus 1. septembrī, un tad es saprotu, ka nē, es jau pēc gēniem ar putniem. bet trakākais ir tas, ka es tiešām esmu kļuvusi par lielāko čammu savu radu starpā, laikam jāsāk spēlēt ar sevi kaut kādi pulksteņa triki

08:22 pm

in other news, lielā atklāsmē šodien un vakar pie pašas savārītas biešu zupas, jo es beidzot esmu atsākusi gatavot mājās ēst, nu, vārdsakot, uztaisīju biešu zupu, izmazgāju drēbes ar rokām, visu ko izdarīju un galu galā nonācu pie atklāsmes un dažāda veida saprašanas, ka es joprojām uzvedos tā, it kā no visas sirds domātu, ka mana klātbūtne citu dzīvēs ir šausmīgs apgrūtinājums. te tev nu bija, tikšana vaļā no tarakāniem galvā.

un vēl pavisam citās ziņās ir tā, ka šī te bargā priekšnojauta par notikumiem man vienkārši liek uzrotīt piedurknes un strādāt vēl vairāk. eskeipisms un citi tarakāni galvā.
Powered by Sviesta Ciba