10:18 amJo vairaak lasu zinjas, jo lielaaka veelme vienkarshi izvemties. Bet diemzheel bez zinjaam nekaadi, jo taa ir dalja mana kreisaa pusslodzes darba, kuraa veel turos, lai maksaatu reekjinus un eedienu, taapeec es te turpinaashu lasiit par Putinu un justies fiziski slikti. |
running to stand still
March 7th, 2014
12:56 pmtātad rīt ir 8. marts, sieviešu diena. veikalos uz urrā iet atlaides skaistumkopšanas līdzekļiem un iekārtām, apakšveļai un dažādiem virtuves piedāvājumiem. pat saņēmu apsveikuma epastu no receptes.lv saistībā ar 8. martu, tāds yay for my genitals! resp., kā varētu gaidīt, lietas, kas tiek uzskatītas par sievietēm nepieciešamām un apsveicamām, ir saistītas vai nu ar izskatu, vai ar virtuvi.starp piedāvājumiem, kā rādās, nav, piemēram, tādu lietu kā atlaides grāmatveikalos, teātros vai, piemēram, lampu veikalos. bet man kaut kā liekas, ka tas varētu būt pirmais solis uz 8. marta pārstāšanu tādā padomju garā un pāriešanu pie nopietnāku problēmu risināšanas. tikko EK atkal secināja, ka sieviešu un vīriešu atalgojumi tik ļoti atšķiras, ka kopumā izskatās - gadā sievietes 59 dienas strādā par velti, salīdzinot ar vīriešiem. nevēlos iecepties par sieviešu un vīriešu lomu, bet tikai norādīt, ka ir diezgan smagi iesīkstējuši jautājumi arī pie mums, kurus diemžēl atlaides skaistumkopšanas precēm diezin vai palīdzēs risināt. un vispār atlaides saistībā ar tavu dzimumu ir kaut kas muļķīgs. un runājot par 8. martu kā tādu, man tomēr daudz labāks liekas pagājušajā gadā piedzīvotais modelis. pagāšgad 8. martā manas draudzenes - aktīvistes pa visu universitāti, kura lepojas ar savu zinātnisko ievirzienu un visur pa sienām izlīmējuši dažādu svarīgo zinātnieku džeku sejas, izplatīja zinātnes un mākslas piemirsto sieviešu sejas. kā jau parasti, pa visu universitātes māju normāli ir redzamas tikai kādas divas sievietes, viena no tām - Marija Kirī, otra bija kāda politiķe, kuras vārdu neatceros. nu jā, un tad nu manas aktīvistes draudzenes salīmēja, piemēram, Rosalindas Franklinas, Gajatri Spivakas un Leilas Zānas attēlus blakus vīriešiem, kuri tur tā nopietni iegravēti sienās. Šos attēlus skolas pārstāvji noņēma aptuveni stundas laikā. nu lūk, man liekas, ka tās ir tās lietas, par kurām būtu jārunā šī datuma sakarā, nevis tie faking ziedi, apakšveļa un receptes. vienvārdsakot, please tell me again how we don't need feminism anymore (condescending wonka izteiksmē) |
05:09 pmdvēseles nomierināšanai vēlreiz iepostēšu vienu no saviem visu laiku mīļākajiem citātiem.A dark, omnipresent pool of water. It was probably always there, hidden away somewhere. But when the time comes it silently rushes out, chilling every cell in your body. You drown in that cruel flood, gasping for breath. You cling to a vent near the ceiling, struggling, but the air you manage to breath is dry and burns your throat. Water and thirst, cold and heat - these supposedly opposite elements combine to assault you. The world is a huge space, but the space that will take you in - and it doesn't have to be very big - is nowhere to be found. You seek a voice, but what do you get? Silence. You look for silence, but guess what? All you hear over and over is the voice of this omen. And sometimes this prophetic voice pushes a secret switch hidden deep inside your brain. Your heart is like a great river after a long spell of rain, spilling over its banks. All signposts that once stood on the ground are gone, inundated and carried away by that rush of water. And still the rain beats down on the surface of the river. Every time you see a flood like that on the news you tell yourself: That's it. That's my heart.
/Haruki Murakami ''Kafka on the Shore'' |
Powered by Sviesta Ciba