06:01 pmes neatceros pirmo reizi, kad biju uz kino (bet atceros pirmo, kas atstāja īstu iespaidu), pirmo reizi, kad biju uz teātri, pirmo reizi, kad biju pie jūras, un citas pirmās reizes, bet es ļoti labi atceros pirmo reizi, kad biju uz operu. tas bija 1996. gads, es domāju, un man bija ļoti maz gadu, atceros arī to, ka bijām visi četri kopā un ka katra biļete maksāja 5 latus, un biļetes kopā toreiz bija aptuveni viena piektā daļa no ģimenes budžeta. un es joprojām atceros tās tirpas un trīsas, ko izraisīja tas stāsts uz skatuves, es ļoti jutu līdzi Kvazimodo, man liekas, es pat raudāju un tā. drošvien tā nav labākā opera, uz kuru vest bērnus, bet laikam man paveicās, ja reiz joprojām par to domāju un to visu atceros.nu lūk, un šobrīd es sēžu pie vecākiem, vajadzētu it kā rakstīt projektu, bet šodiena ir bijusi pirmā diena ļoti ilgā laikā, kad man nekas pārāk ļoti nedeg, nu, tas ir, deg, bet deg līdz pirmdienai, nevis šovakar, tāpēc es savā nodabā pārskatu youtube favorītvideo un mēģinu saprast, kurā brīdī es no bērna, kuru ļoti uzrunā opera, kļuvu par dāmu, kura citē ''no diggity'' un dzied līdzi vārdiem ''Slow down, grab the wall/wiggle like you tryna make yo ass fall off'' not that I mind, pašai vienkārši interesanti. |