02:30 pmgadumijā daudz dejojām, gaidījām picu, kas nekad neieradās, un braucām uz ballīti, kas vispār beidzās ap diviem, bet mēs sākām spēlēt dažādus mūzikas instrumentus, tāpēc vispār ballīte bija līdz pieciem. kā izrādās, anglosakšu valstīs laulību gredzenu nēsā uz kreisās rokas, tāpēc ļoti iereibis kavalieris ik pēc desmit minūtēm paskatījās uz manu franču liceja gredzenu un atkārtoja right, you're taken, un lai jau viņš domā, ka esmu precējusies ar savu vidusskolu. lai nu kā, ja spriež pēc jaungada, tad 2013. būs ar daudz mūziku un dejām, vēlmi pēc džankfūda, bet džankfūdu būs grūti dabūt, ar superīgiem draugiem un improvizētu muzicēšanu, kā arī skaistiem puisīšiem, kuri uzstāj, lai es viņus atrodu feisbukā, jo viņi vasarā brauks uz eiropu, tāpēc grib jau laicīgi sarunāt lietas.nav pat svarīgi, vai šis ir taisnība vai nē, bet galvenais ir tas, ka 2012. ir cauri, un man ir mans skaistais un tīrais gads priekšā. ak, mīļie, es jums nevaru izstāstīt, cik labi tas liek justies. |