running to stand still

October 5th, 2012

11:11 am

pēdējās divas dienas paliku pie mat., viņam ir izvelkamā gulta, un tā laikam ir tāda īpaša attiecību daba, kad vienkārši guli kādam netālu un tā pa klusām no rīta izvācies, un otrs to nepamana, pat neraugoties uz to, ka nevari būt kluss nekādīgi. savukārt man istaba ir pilna ar cilvēkiem, kuri izēd manu ledusskapi (arni! man šorīt nebija, ko ēst brokastīs!). šodien vakarā uz ženēvu, kur pavadīšu nedēļas nogali ar skaļiem vecākiem, skaļu brāli, nogurušu brāļasievu, kā arī knapi divas nedēļas vecu bērnu. ceru vismaz aiziet ar māmiņu iepirkties, jo vakar saplīsa mīļākās un labākās kurpes, tāpēc šodien nav īsti ko vilkt. nākamā nedēļa būs mazliet traka, kaut kā oktobra pirmās nedēļas parasti ir trakas.
un nākamnedēļ pirmais kino vakars, un mēs reklamējamies ar plakātu, uz kura ir pusplika dāma.
un manā pases kopijā, kas ir manā datorā, manas acis izskatās ļoti mandeļveida.
un līst, un ir pretīgs, un es nekādīgi nevaru saprast, kāpēc cilvēkiem kādreiz likās, ka nomitināties Amsterdamā ir laba doma.
un vienīgais, kas man rada prieku par nākamnedēļu un vēlmi vispār to visu pārciest, ir doma par vīnu ar skaistu zēniņu piektdienas vakarā. bet tas būs tikai nākamnedēļ.

11:29 am

un vēlunvēlunvēl, kā izrādās, ja vienkārši stāv sarkano lukturu rajonā uz ielas vakarā kādas desmit minūtes, var saņemt daudzus nepiedienīgus piedāvājumus. mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Powered by Sviesta Ciba