01:04 pm2005. gada vasarā mēs vairākas dienas bijām Saulkrastos. vienreiz naktī mums apnika blandīties apkārt, tāpēc sākām rakstīt stāstu par moteli Roņu salā. toreiz uzrakstījām tikai apraksta pirmo daļu. pēc kādiem trim gadiem Rihards atrada kladi, kurā bija stāsta iesākums, un mēs sapratām, ka jāturpina. bet, tā kā mūsu rokrakstus ir grūti saprast, ik pa brīdim parādās NEVARU SALASĪT zīme. pilnīgs, absolūts bezsakars, un visi mums godīgi atzinās, ka nespēja izlasīt vairāk par vienu nodaļu. bija daudz ideju, kā jāturpina, nu, tur nodaļas par Latvijas-Surinamas sadraudzības asociāciju, kā arī par ēdieniem Roņu salā, bet līdz tam mēs netikām. un, tā kā mans alter ego kādu laiku bija Pelargonija Diazepāma, viņš mani sauca par Pļergu. (un es visu šeit apkopoju tāpēc, ka zinu, ka citādāk Kolāte nekad šo neizlasīs.) |