01:36 ampiedzīvoju savu pirmo Amst. riteņavāriju, kreisais celis ir diezgan nekustināms, un ir tikai četras stundas pagājušas kopš manas sadursmes ar ceļu. bet vispār tas ir kārtībā, jo, kā jau teicu mar, es labāk piedzīvoju sava ceļa sašķaidīšanu nekā to, ka kaut kas slikts notiek ar viņu (tur bija cīņa mēs abi pret mašīnu, un viņš bija mašīnai tuvākajā pusē).un tā taču būtu jābūt, ne? tikai žēl, ka to redzu tikai es un mana ciba, nevis viņš. oh well. un muļķīgā kārtā manā zāļu atvilktnē nav nekādas atvēsinošas/nomierinošas brūču ziedes, bet celis tikai pamst un pamst. oh well. traka, traka diena. |