| bez vārdiem |
[21. Sep 2009|14:02] |
|
|
|
|
| |
[10. Sep 2009|15:31] |
Pirmajā lasījumā Saeima atbalstījusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas dažādos lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodes. [..] Likuma grozījumi sagatavoti, atbalstot atsevišķu uzņēmēju vēlmi ļaut dzīvniekus nogalināt atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, jo kāda privātfirma vēlas Latvijā ražot liellopu un jēra gaļas pelmeņus un eksportēt uz Zviedriju, raksta LETA.
Es saprotu pareizi — viens uzņēmums grib taisīt pelmeņus Košer vai pelmeņus Halal, tādēļ aši jāmaina likums, lai varētu graizīt rīkles? |
|
|
| Nymphomane asservie à ses passions |
[8. Sep 2009|15:20] |
Vai nav labi, ka literatūra apmierina visu veidu vēlmes?
|
|
|
| Tomēr nocitēšu, nevaru atturēties |
[5. Sep 2009|17:13] |
Pareizi rīkojās tas, kurš, apskatījis templī pakarinātu attēlu ar jūras braucējiem, kuri glābušies no kuģa bojāejas, dodot solījumu dieviem, uz jautājumu, vai viņš tagad atzīst dievu varenību, savukārt pajautāja: "Bet kur ir attēloti tie, kuri tomēr aizgāja bojā pēc dieviem dotā solījuma?" Tāda pati ir gandrīz visu aizspriedumu būtība — vai nu tas ir astroloģijā, vai sapņos, vai pareģojuma zīmēs, vai tamlīdzīgos gadījumos. Cilvēki, kas gūst mierinājumu šādās tukšās iedomās, pievērš uzmanību tiem gadījumiem, kuri piepildās, bet tos, kuri nepiepildās (kas turklāt notiek biežāk), viņi neievēro un paiet tiem garām. Frensiss Bēkons. Jaunais organons. Rīga: Zvaigzne, 1989, 42. lpp.
Ļoti precīzi un ļoti vienkārši, dažas lietas nebūt nav mainījušās, bet tik un tā pārņem tāda kā apbrīnas izjūta — kurš gan vēl par to runāja ap 1620. gadu? (Es gan patiešām nezinu, varbūt tomēr vēl kāds — ja zināt, neslēpiet.) Protams, viss darbs lasāms ar baudu un prieku. |
|
|
| |
[28. Aug 2009|12:18] |
|
Drausmas, "Koralainu"/"Koralīnu" tulkojis Normunds Pukjans. Vai nu tā vajadzēja? |
|
|
| riebīgie košļeņu sūkātāji |
[21. Aug 2009|18:26] |
Manuprāt, viskrāšņākā vieta antons_v ieteiktajā intervijā ar visu mīļoto akadēmiķi Maiju Kūli ir šī:
Neoliberālisma radītais egoistiskais individuālisms eiropiešu domāšanā ir atstājis sliktas pēdas. Salīdzinoši, Singapūrā ap 70% tautas ir jaunatne, visi mācās, acis mirdz, tā ir ļoti maziņa, bet sakārtota valsts, nāvessods narkotiku izplatītājiem, sodi košļeņu sūkātājiem un zemes piedraņķotājiem. Nezin kāpēc, to visu redzot, gribas noticēt "Āzijas tīģera" nākotnei. Apzinoties, ka viņa to nopietni, rodas ļoti, ļoti savāda sajūta. |
|
|
| cocksquailing |
[20. Aug 2009|22:22] |
Par smalku sporta veidu, iemīļotu 18. gs. Anglijā:
An older group of lads, some men among them, stood all with short knob-ended sticks of heavy holly and hawthorn in their hands, and took turns to throw at a bizarre and ragged shape of stuffed red cloth, vaguely birdlike, set at the foot of the market-house wall. To the travellers this last was a familiar sight, no more than practice for the noble, ancient and universal English sport to be played on the morrow: that of cocksqualing, or slaughtering cocks by throwing the weighted squailers, or sticks, at them. Its traditional main season was Shrovetide; but in Devon it was so popular, as cokckfighting was among the gentry, that it was celebrated at other festivals. A very few hours would see a series of terrified living birds tied in place of the stuffed red puppet, and blood on the setts. Eighteenth-century man was truly Christian in his cruelty to animals. Was it not a blasphemous cock that crowed thrice, rejoicing each time the apostle Peter denied? What could be more virtuous than bludgeoning its descendants to death?
John Fowles. A Maggot
Man jau likās, ka Faulzs varētu būt to sadomājis, bet internets ātri pārliecināja par pretējo:
Cock-squailing. _s._ A barbarous game, consisting in tying a cock to a stake, and throwing a stick at him from a distance till he is killed. |
|
|
| sapņu bērni |
[14. Aug 2009|09:53] |
Iepriekšējā naktī:
1) zēns ne vecāks par 10 gadiem tādā kā vairākstāvu tornī ar istabām, no kurām vismaz augšējā augstumā nesasniedz pat metru, vilina/nolaupa citus bērnus un fiziski moka minētajā istabā, iesēdinātus mazos krēsliņos; 2) karš vai kas tamlīdzīgs starp divām cilvēku grupām; uz kādas smagās mašīnas atrodas "slikto" bērns (it kā apmēram 2 gadi, bet vispār vēl tikai rāpo, tātad daudz mazāk), "labo" bērns viņu kaut kādā veidā pavilina zem mašīnas riteņiem, jo tai tūliņ jāsāk braukt.
Šonakt:
1) mazs mežonīgs zēns (aptuveni 6 vai 7 gadi) dzīvo tādā kā dziļā šahtu sistēmā vai tml., nogrūž kaut kādā dziļumā citu mazu bērnu. Par viņu sāk rūpēties policists (kuram, starp citu, ir daudz grāmatu, kas bērnu interesē, jo viņam bija visādas grāmatas arī šahtā), bet nekas tur lāga neiznāk. Bērns dodas atpakaļ uz šahtu, tur viņu sagaida maza meitenīte, kas ir cita policista meita; abi sadraudzējas. Notikumi pārlec uz laiku, kad abiem ir, teiksim, 12-14. Abi ir uz debesskrāpja jumta kopā ar vēl kādu jaunu meiteni un jaunēkli, kuru viņi izaicina pietiet pie debesskrāpja malas, nav tak nekāds sisītis, vai ne? Trijatā nogrūž viņu lejā.
Drūmas un baisas detaļas, kas nebija cieši saistītas ar bērniem, izlaidu. |
|
|
| Victory of Faith |
[11. Aug 2009|20:36] |
St. George Hare. Victory of Faith (1891) (Skat. lielāku attēlu. Te esot redzamas divas topošās mocekles, kuras drīz vien plosīs lauva.) |
|
|
| Alūksnē pirms revolūcijas |
[4. Aug 2009|14:07] |
"Kad pret draudzes gribu pieņemtais mācītājs Valters parādījās pirmoreiz uz altaŗa, baznīcas lietās ieinteresētākās latviešu aprindas — pērmindeŗi un tautiskā inteliģence — demonstrativi atstāja baznīcu. Uz to uzaicināja ari citus baznīcēnus īpašos uzsaukumos. Draudzē nodibinājās t. s. "velnu draudze", kuŗā ieskaitīja visus Valtera un barona Fītinghoffa noteiktākos pretiniekus. 1902. g. rudenī Alūksnes mācītāja muižā un Alūksnes (Fītinghoffa) muižā sākās vesela rinda ugunsgrēku. Pa 4 mēnešiem notika kādi 12 ugunsgrēki, pie kam kā pēdējā nodega Alūksnes "vecā pils". Bez tam pa visu šo laiku ir mācītājs Valters, ir barons Fītinghoffs saņēma anonimas draudu vēstules."
Āronu Matīss. Latviešu Literariskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Ainas no vāciešu un latviešu attiecību vēstures. Rīga: A. Gulbis, 1929, 43. lpp. Vispār grāmata ārkārtīgi aizraujoša; ja rodas izdevība iemantot, nelaidiet garām. |
|
|
| un vēl: mājmācības aina "katoļu laikos" |
[3. Aug 2009|18:29] |
"Tā vēsturnieks Kelchs stāsta par ercbīskapu Jasparu Lindi, ka viņu viņa izbraucienos pavadījis klostera fogts un citi ierēdņi, kuŗu uzdevums bijis z e m n i e k u s p ā r k l a u s ī t. Kas kaut ko mācējis, tas dabūjis ēst un dzert, bet citi dabūjuši rīkstes."
Āronu Matīss. Latviešu Literariskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Ainas no vāciešu un latviešu attiecību vēstures. Rīga: A. Gulbis, 1929, 3. lpp. |
|
|
| vēl nav tik traki |
[3. Aug 2009|18:23] |
"Priekš dzimtbūšanas atcelšanas uz muižniekiem gulēja pienākums, gādāt par zemnieku skolām un izglītību. Bet 1819. g. likums (Vidzemē) tos atsvabināja no visiem pienākumiem šai ziņā, uzlikdams tos p a g a s t i e m. Bet pagasti atradās tādā nabadzībā, ka tie nespēja skolas celt, pat ja tiem būtu bijusi atziņa par skolu vajadzību. Bez tam tiem nebija ne pēdas zemes, pat ne tik, kur skolas namu nostādīt. Tikai vēlāki likumi to atminējās un uzlika muižniekiem par pienākumu, dot skolām zemi. Tā Vidzemē skolas pilnīgi izputēja (1820. gadā Vidzemes latviešu daļā bija vēl 83 pagastskolas, bet 1849. g. tikai vairs 5. Cēsu un Valmieras apriņķos pat nevienas!) un v i s s t a u t a s i z g l ī t ī b a s d a r b s p ā r g ā j a u z m ā j a s m ā c ī b u."
Āronu Matīss. Latviešu Literariskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Ainas no vāciešu un latviešu attiecību vēstures. Rīga: A. Gulbis, 1929, 3. lpp. |
|
|
| hi hi hi, iztēlojieties, kā tas būtu |
[23. Jul 2009|22:48] |
Par visādu paranormālo un pseidozinātnisko nonfikciju, kas lielākoties, protams, sastāv no vienas vienīgas fikcijas:
"Literature about these subjects is a consumer product and should be regulated by the same laws that ensure the quality of other products. The consumer should have the right to return the product for a refund if it is faulty."
James Randi. Flim-flam! Psychics, ESP, Unicorns and other Delusions. Amherst, N.Y.: Prometheus Books, 1982, p. 46.
|
|
|
| Bet |
[16. Jul 2009|02:23] |
|
Grībauskaitei nepatīk (konkrēti — informācijas ierobežošanas likumiskie mehānismi), grasās izmantot visus iespējamos likumiskos līdzekļus, lai likumu uzlabotu. (Te, bet lietuviski, angliskās versijas vēl, šķiet, nav.) |
|
|
| |
[16. Jul 2009|01:00] |
|
Man šķiet, tas idiotisms Lietuvā tomēr ir kaut kas nopietnāks par vienkāršu politiskās reputācijas veidošanu RD garā. Proti: "In June, President Adamkus vetoed the law, but parliament has the power to override him and did so today with a vote of 87-6. It is expected the law will come into force on march 1st." (pinknews.co.uk) Drūmi, 87 pret 6 nav gluži 34 pret 26. |
|
|
| "aha, aha" |
[11. Jul 2009|18:01] |
Es saprotu pareizi? "Manam tēvam debesīs nav vīze par krīzi" un "mans tēvs ir bagāts ar mīlestības rādijumu"?
Ģeniāli. |
|
|
| padomā tik |
[5. Jul 2009|23:44] |
Lūk, ko paziņojis Daniels Redklifs (tas, kurš Harijs Poters): I'm an atheist, but I'm very relaxed about it. I don't preach my atheism, but I have a huge amount of respect for people like Richard Dawkins who do. Anything he does on television, I will watch.
(Caur visu ko no šejienes.) |
|
|
| |
[5. Jul 2009|01:03] |
|
Interesanti — vai cilvēki mēdz izdarīt pašnāvību paģiru dēļ? |
|
|