|
4. Jan 2008|03:02 |
Aber viņš izklausās pārsteidzoši sakarīgs, vismaz priekš vācieša un teologa apvienojuma vienā personā.
Tēze par no eksistences bezgalīgi un fundamentāli attālinātu Dievu izslēdz nozīmi strīdiem par to, vai Tas eksistē vai nē, un savā ziņā, vadoties pēc šīs sistēmas, pašu Dievu mēs varam uztvert simboliski, kā visu to kvalitāšu apvienojumu, kuras cilvēkam trūkst un kuru neesamību sevī viņš izjūt kā eksistences skaudrumu. Ticīgais tieksies pēc Dieva un ignorēs attālinātību no Tā, balstoties ticībā uz šīs attālinātības izzušanu, viņam topot pestītam, neticīgais vienkārši ignorēs pašu Dieva kā eksistenciālas kvintesences klātbūtni. |
|