| Like a sir |
[11. Sep 2012|13:11] |
Šomēnes dzīvojam mājā, kuras īpašnieku laiku pa laikam gadās satikt. Viņš ir krietni vecs, gan jau virs septiņdesmit, bet ļoti rosīgs (nāk pļaut zāli!) un runīgs, turklāt angļu valodu prot ļoti labi. Tikai sarunas parasti šausmīgi mulsina, jo viņš mani visu laiku dēvē par seru — "Sveicināti, ser!", "Ak tad vakara pastaiga, ser!", "Vai drīkstu ienākt, ser?" utt., u. t. jpr.
( Drīz man vajadzēs monokli: )
Pieņemu, topu nosaukts par seru ikreiz, kad franciski iederētos mesjē, ja franciski tas ir dabiskāk (man liekas, ka ir, bet es nezinu). |
|
|