| It's not rocket science, it's brain surgery |
24. Feb 2013|14:25 |
Jā, man arī ļoti patīk sešdesmito gadu zinātniskā fantastika. Gandrīz visi zinātniskie fantasti bija svēti pārliecināti, ka aukstais kaŗš nekad nebeigsies, ASV ar PSRS visu laiku mērīsies raķetēm, un tas viss beigsies ar to, ka ap šo laiku mēs jau sen būsim līdz Jupiteram aizšāvuši.
Bet edz, izrādījās, ka tā cilvēku sūtīšana kosmosā ir aplam dārga un ķēpīga padarīšana. Turklāt uzsūtīt augšā ir pusbēda, bet dabūt atpakaļ ir vēl dārgāka un ķēpīgāka nodarbe. Tāpēc āmurikāņi un krievi sāka šaut augšā vojadžerus un lunohodus, cilvēkus tālāk par orbitālajām stacijām nesūtot. Pārlieku dārgi tomēr.
Kapitālisti ir pragmatiski ļaudis: viņi lietas dara tad, ja ar to var nopelnīt. Ar izrakteņu ieguvi Visumā pilnīgi nekā nopelnīt nevar. Lai varētu nopelnīt, cilvēku un kravu nogādāšana kosmosā un atpakaļ jāpadara vismaz pārsimt reižu lētāka. Un pat tad neierobežotos Visuma resursus piesaukt ir lieki -- ja daudz, varbūt mēs uz kādiem Marsa resursiem varētu cerēt. |
|