|
25. Nov 2011|22:19 |
manuskriptiem iet cauri vairāki cilvēki pa vairākām reizēm, un tulkotājs nevar (un parasti arī negrib) katru no tiem izkontrolēt un katram skatīties uz zīmulīti. un nevajadzētu jau arī. jo būtiskos labojumus jau ar tulkotāju saskaņo. tulkotājs skatās visu cauri pēc redaktora, bet pēc korektora lielākoties vairs ne. un tai gadījumā droši vien kādai pēdējās pareizrakstības kļūdas izķerošai korektorei tas likās mazs, nebūtisks sīkums. tā diemžēl gadās.
un vēl ir tāda nelaime, ka tai brīdī, kad ir lasāma korektūra, tulkotājs jau atrodas vairāku grāmatu attālumā. un ir stipri grūti atkal iebraukt agrākos tekstos un visu, visu izskatīt perfektā uzmanībā. |
|