déjà vecu

4/17/20 12:28 pm
Viens lielisks pandēmijas un izolācijas aspekts, kas nāk man stipri par labu, ir tas, ka acīmredzot ļaudis ir nogarlaikojušies un onlainā un ir pat sākuši pildīt aptauju anketas.
Mana globālā aptauja vairākus mēnešu karājās bez jauniem respondentiem, kamēr es ar citiem pētījuma atzariem nodarbojos un nepievērsu aptaujai lielu uzmanību.
Bet tad pamanīju, ka martā - aprīlī pēkšņi sāka parādīties jaunas atbildes, bez jebkādiem maniem centieniem aptauju izplatīt. Tad nu bik piestrādāju pie izplatīšanas, un šobrīd atsaucības procents ir tik augsts kā nekad.
Lieliski! Ap 70 valstīm jau ir pārstāvētas, un tas viss sāk kļūt statistiski relevanti.
0 teica Man ir ko teikt

4/17/20 12:10 pm
Joprojām neesmu pamanījusi nekādu īpašu pandēmijas ietekmi uz manu darba un ikdienas režīmu (ja neskaita jauno kopdzīvi, kam ar pandēmiju var būt un var nebūt sakara).
Ja šī ir izolācija, tad es tajā esmu bijusi jau labu laiku.

- strādāju pamatā no mājām (no dažādām valstīm) jau gandrīz 10 gadus
- darba apjoms nav nekādā veidā mazinājies, un vēl joprojām ir pārslodzes režīmā (nesanāk izbēgt no darba nedēļas nogalēs), lai gan ir nedaudz vieglāk kā, piemēram, pirms pusgada, un strādāšanas metodes pa lielam nav mainījušās
- uz veikalu neeju retāk. Arī agrāk gāju reti un bieži iepirkos internetā, arī pārtiku - besī tērēt laiku pa veikaliem
- ārpus mājas jau tā ēdu ne pārāk bieži, un piegādes jau tāpat vēl joprojām var pasūtīt
- draugu un radu pulks jau sen sen pamatā ir virtuālā vidē, jo tādam klaidonim kā man tas sanāk pa visu pasauli izbārstīts, vietējie kontakti ir, bet neizjūtu baisu atšķirību satikt viņus klātienē vai virtuāli. Virtuālā komunikācija, es teiktu, ir kļuvusi aktīvāka - kopumā socializēšanās ir vairāk
- finansiāli pagaidām viss kā agrāk, iesaldēta ir tikai daļa no doktorantūras stipendijas budžeta, kas paredzēta personīgai pilveidei un zinātnes komunikācijai
- kaut ko sportoju pat vairāk kā agrāk (biežuma un pavadītā laika ziņā), jo mēģinu cītīgi praktizēt fizioterapiju plēstajai gūžas locītavai
- ja grib pie dabas, vēl joprojām var tikt

Vienīgais - ceļoju mazāk. Kādi 3-4 valstu apmeklējumi ir atcēlušies un divi atvaļinājumu plāni. Bet labi - varbūt beidzot darbiem asti varēs noķert.
6 teica Man ir ko teikt

4/12/20 12:30 pm
Nekadu sīpolu mizu te nav, bet LV ģimene organizē virtuālās olu kaujas.
Ar nekrāsotām olām nav pačots ierasties.
Vienā katlā sametu kafiju un kurkumu, otrā saldētas mellenes.
No pirmā varianta tur nekas nesanāca - būtībā jaunā olu krāsa ir tieši tāda pati kā vecā.
Mellenes gan situāciju glāba.

Un tagad es savas autentiskās olas spītīgi lieku pretī Austrāļu industriālajām šokolādes.

Sīcis ar atvērtu muti klausījās, kad es mēģināju izskaidrot latviešu zīmes, kas uz tām slikti nokrāsotājām sazīmētas.
Kā jau lielākā daļa austrāļu, viņš iet kristīgā skolā, un mēģināja saprast, kā tas ir, ka ir cits dievs un vēl visādas dievības, kas nav apustuļi.
Un dieva dēls nav Jēzus, bet gan Auseklis :) Palīdzēja tas, ka viņš ir redzējis Thor.
Bet galvenais viņa secinājums bija: jums laikam ļoti patīk olu garša (viņam labāk patīk šokolādes).
2 teica Man ir ko teikt

4/10/20 04:44 pm
Dienas COVID fakts: Austrālijā 8% no gadījumiem tiek hospitalizēti un mazāk kā 1% ir nepieciešami ventilatori.
Līdz šim kapacitātes pilnībā pietiek: ventilēti tiek 36 pacienti. Kapacitāte ir ap 5000 ventilatoru.
9 teica Man ir ko teikt

4/8/20 12:04 pm
Pilnmēness (pie tam super pilnmēness, jo ir perigejā), visi trakie ārā. Te viens trakais (yours truly) pēc saulrieta un pilmēness peldes okeānā bezkaunīgi atrodas tieši uz slēgtās robežas līnijas - tajā retajā vietā, kur robeža ir kaut kā atzīmēta dabā. Iespējams, legāli.

Ūdens siltāks kā piens.

Austrālijas jaunumi: līknes manāmi ir noliekušās - jauno gadījumu skaits krīt nu jau desmit dienas pēc kārtas, ar pāris nedramatiskiem izņēmumiem. 70% inficēšanās gadījumu vēl joprojām ir no ārzemēm ievesti. Gandrīz puse mirušo ir no kruīza kuģiem un 90% bijuši vecāki par 70.
7 teica Man ir ko teikt

4/7/20 05:22 pm
Izskatās, ka populārs ir kļuvis jauns nozieguma veids: speciāli klepot virsū citiem cilvēkiem apgalvojot, ka ir inficēts.
0 teica Man ir ko teikt

Ikdienas satīra
4/6/20 02:44 pm
Lasu policijas paziņojumus

Gadījums 1: saņemta informācija, ka persona nodarbojas ar narkotiku izplatīšanu. Policija ieradusies, vainīgo arestējuši ar narkotikām un žūksni naudas, piestādījuši 3 apsūdzības, kā arī 1000 dolāru sodu par atrašanos ārpus mājvietas bez attaisnojoša iemesla.

Morāle: narkotiku dīlošana nav attaisnojošs iemesls atrasties ārpus mājas pandēmijas laikā.

Gadījums 2: Policija apturējusi auto, kurā atradās divi 20-gadnieki un nevarēja uzrādīt attaisnojošus iemeslus atrasties ārpus mājām. Kā arī policija izlēmusi pārmeklēt auto un atraduši dažādas nelegālas vielas. Papildus sodam par sabiedrības veselības apdraudēšanu- nopietnas apsūdzības par narkotiku glabāšanu.

Morāle: Ar smagākiem likuma pārkāpumiem pandēmijas laikā labāk nodarboties mājās vai vismaz vienatnē.

Gadījums 3: Pulksten 23:00 vīrietis ierodas policjas stacijā un informē, ka ies ciemos pie drauga un policijas pakalpojumi nebūšot vajadzīgi. Šis pats vīrietis atgriežas policijā ap 3:00 naktī dzerot alu un smēķējot cigareti. Viņam tiek piemērots palielināts sods par atkārtotu atrašanos ārpus dzīvesvietas bez attaisnojoša iemesla plus par policijas darba traucēšanu.

Morāle: Ejot ciemos pie drauga pandēmijas laikā policijā labāk nepieteikties

Gadījums 4: 50-gadīgs vīrietis piedāvājis policijai vairākus skaidrojumus par to, kāpēc atrodas ārpus dzīvesvietas, līdz beidzot atzinies ka vienkārši dodas ciemos pie drauga. Uz vietas piestādīts naudassods.

Morāle: izdomāt tikai vienus melus var būt veiksmīgāka stratēģija, ja veic neatļautas vizītes pie paziņām.

Bet ja nopietni- nu takš palieciet mājās ar visām savām narkotikām un dzeriet ar draugiem Zoomā!
12 teica Man ir ko teikt

Par kruīziem
4/5/20 06:32 pm
Liels skandāls ir kruīzu kuģis Ruby Princess varasiestādes nenokoordinējās un atļāva nekontrolēti no kuģa nokāpt un izklīst 2500 pasažieriem lai gan bija zināms, ka daudziem no viņiem ir elpceļu vīrusa simptomi Nokāpjot no kuģa viņi klīda sabiedrībā un devās uz mājvietām pa visu Austrāliju. Šobrīd jau 660 no viņiem ir diagnosticēti kā COVID19 pozitīvi, un 10 no viņiem jau ir miruši.

Cits kruīzu kuģis, kas zem Vācijas karoga, ir piestājis Fremantle ostā un atsakās pamest Austrālijas teritoriālos ūdeņus, lai gan viņiem ir pavēlēts to darīt.

Vēl 5 citus ārzemju kuģus armija salādēja ar nepieciešano vispirms evakuējot Austrālijas pilsoņus un īpaši slimos, un vakar lika pamest Sidnejas ostas.

Nez vai pēc šī vispār vēl kāds kādreiz dosies kruīzos?
8 teica Man ir ko teikt

4/4/20 02:36 pm
Infekciju dubultošanās pie mums te tagad notiek 9 dienās (Latvijā 8), tā kā pieņemtie mēri vismaz šobrīd strādā. Lai gan nevar zināt, cik ir slēpto, neuzskaitīto gadījumu.

Esmu apmetusies pie pašas Jaundienvidvelsas un Kvīnslendas robežas. KL ir robežu aizvērusi, JDV nav. Robeža bezsakarīgi līkumo pa pilsētu ielām; šķērsot ielu, nereti nozīmē škērsot robežu. Piecās minūtēs no mājām līdz pludmalei robežu sanāk šķērsot 3 reizes, ko dabā nemaz nevar tā īsti pamanīt. Pa lielam neviens tā ikdienā neapzinās kur tieši tā robeža iet. To visu izkontrolēt ir nereāli, bet tiem, kas pie pašas robežas dzīvo, kā man, bija ļauts salīdzinoši brīvi pārvietoties kaut vai uz veikalu (tuvākais ir robežas otrā pusē) vai pastaigā uz pludmali. KL ātri saprata, ka tādu robežu kontrolēt ir pārāk grūti, tāpēc izdomāja, ka taisīs "hard border"- aztaisīs ielas vienkārši ciet ar barjerām un viss- cauri tur netiks neviens laists, robežu ar atļaujām varēs šķērsost tikai 3 punktos. Tad nu tagad manas ielas gals ir nobarikadēts un ciet, jāmet līkumi, lai tiktu līdz pārtikas veikalam vai aptiekai robežas šajā pusē (kur es šodien biju un kur mani informēja, ka visu veidu termometri 'esot statusā "no availability"'). Vai var tikt līdz pludmalei, nav skaidrs. It kā es laikam varu dabūt atļauju, kā pie pašas robežas dzīvojošs indivīds, bet tur ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Štata robežas nav bijušas slēgtas kopš spāņu gripas laikiem pirms vairāk kā 100 gadiem.
0 teica Man ir ko teikt

4/3/20 12:19 pm
Dārgais: 'Netraucē tagad mani, es esmu kolektīva sapulcē. Šobrīd tiek apspriests virusologs ar uzvārdu Dr. Foreskine.'

(kolektīva pamatdarbam, saprotams, nav nekāda sakara ar virusoloģiju vai neveiksmīgiem uzvārdiem)
2 teica Man ir ko teikt

4/3/20 11:31 am
Mani ļoti interesē arī, kas notiks ar visu mūsu attiecībām pandēmijas rezultātā.
Ķīnā pēc stingro mēru atlaišanas esot pamatīgs šķiršanās pieprasījumu vilnis.
Austrālijā (un domājams arī citur) jau ir vērojams baiss agresijas ģimenēs kāpums.
Cik daudz pāru pēkšņi iestūrēja iepriekš neplānotā kopdzīvē (kā es, piemēram) un cik daudz citu, savukārt, piespiedu distancē (ir paziņas), un kādi tam būs rezultāti...
Cik daudzi pēkšņi nevar Tinderot un iet uz NSA vai citādiem randiņiem, un kā viņi izjūt un (ne)aizpilda to trūkumu (par šo vakar ar draugu parunāju).
Un cik daudzi pēkšņi iepazīst savu partneri un pārējo ģimeni, un tie izrādās pavisam citādāki cilvēki nekā iepriekš domāts :)

Lielākais sociālais eksperiments.
19 teica Man ir ko teikt

4/2/20 11:19 am
Sīcis: "Dad, I'm now gonna be in an online class. DO NOT come in my room without a shirt on AGAIN!"
4 teica Man ir ko teikt

4/1/20 10:19 am
Bet šodien ir oficiāli beigusies iznīcinošā mežu ugunsgrēku sezona.
Kopumā mūsu štatā šajā sezonā reģistrēti 11400 ugunsgrēki, izdeguši 5.5 miljoni hektāru, iznīcinātas 2448 mājvietas un bojā gājuši 25 cilvēki.
0 teica Man ir ko teikt

3/31/20 03:51 pm
Vēl ir interesanti, ka Austrālijā izceļas divi infekciju epicentri:

1)Slavenā Bondaibīča Sidnejā, kur masveidā viens otru inficē bekpekeri, kuri, saprotams,ir ieradušies no visādām valstīm un dzīvo kopā hosteļos pa desmit cilvēkiem vienā istabā un masveidā lieto kopīgas tualetes, vannas istabas un virtuves, kā arī vēl pirms pāris nedēļām organizēja ballītes. Tur pietiek vienam būt inficētam, lai aplaistu masas. Liela daļa no viņiem nevar arī atgriezties mītnes zemēs un ir spiesti vien palikt tajos apstākļos. Līdz ar to Bondai tiek organizēta speciāla klīnika priekš viņiem.

2)Pāris superturīgie Sidnejas rajoni- tur savukārt dzīvo naudīgie pensionāri, kas inficējušies uz kruīzu kuģiem. Viņi ir tie, kas visvairāk, diemžēl, arī mirst. Visi mirušie ir vecumā virs 70 (tikai viens ir virs 60).

Labās ziņas ir tās, ka logaritmiskās jauno gadījumu līknes ir sākušas noliekties. Jau kādas 6 dienas jauno gadījumu skaits iet uz leju, ar vienas dienas izņēmumu.
Tiesa ir sagaidāms, ka būs atkal dienas ar straujiem pieaugumiem, kad ekspatriēs tos kruīzu pasažierus, kas vēl ir jūrā, bet ir jau zināms, ka ir inficēti, vai ar lielu risku, ka ir inficēti. Tie ir vairāki tūkstoši cilvēku.
3 teica Man ir ko teikt

3/31/20 03:18 pm
Varasiestādes tad nu beidzot ir nokonkretizējušās, kas tagad ir ļauts un kas nē.
Katrā štatā gan nedaudz savādāk, pie mums Jaundienvidvelsā drīkst:

1. Iet uz darbu, ja nav nodrošināta iespēja strādāt no mājām
2. Apmkeklēt skolu vai citu izglītības iestādi
3. Iet uz veikalu pēc pārtikas un citiem būtiskiem pirkumiem
4. Doties pie ārsta
5. Sportot, bet ne vairāk kā 2 cilvēķi kopā, vai neierobežots skaits cilvēku, ja visi dzīvo vienā mājsaimniecībā (izmantojam kopā dodoties dienas pastaigā)
6. Bēgt no nedrošas mājvietas, lai izvairītos no draudiem (vardarbības mājās pieaugums jau tagad ir baisi liels)
7. Ārkārtas gadījumos un on compassionate grounds
8. Apkopt vai palīdzēt riska grupas personai
9. Vest bērnu uz bērnudārzu vai pie auklītes
10. Apmeklēt kāzas (ne vairāk kā 5 cilvēki kāzās) un bēres (ne vairāk kā 10 cilvēki bērēs)
11. Pārcelties no vienas mājvietas uz citu (kas mums arī vēl ir jāpabeidz)
12. Doties ziedot asinis
13. Izpildīt juridiskus pienākumus
14. Piekļūt atbalsta dienestiem, piemēram darba meklētāju dienests, garīgās veselības servisi, u. tml.
15. Pildīt vecāku pienākumus- apmeklēt bērnu, ja dzīvo citur, paņemt bērnu, ja ir dalīta apgādība utt.
16. Apmeklēt reliģisku vietu vai veikt reliģiskus pienākumus - mācītāji un reliģisko grupu biedri - bet ievērojot 2 personu pulcēšanās ierobežojumu

Visos citos gadījumos ir 1000 - 11000 dolāru naudassodi un cietumsods līdz 6 mēnešiem.
0 teica Man ir ko teikt

3/31/20 12:20 pm
kemune ieintriģēja paskatīties arī kas notiek ar testēšanu.
Un izrādās, ka Austrālijā tiek arī veikti vairāk COVID-19 testu uz miljonu iedzīvotāju nekā Latvijā.
Gan jau tāpēc, ka, pirmkārt, ir vairāk aizdomās turamo.
Un arī tāpēc, ka Austrālijai ir biljardi, ko grūst iekšā testu (un visa cita) sagādei. Neskatoties uz visiem nesenajiem ugunsgrēku zaudējumiem.
4 teica Man ir ko teikt

3/30/20 08:57 pm
Ievēroju, ka Austrālijā vēl joprojām ir mazāk COVID-19 gadījumu uz miljonu iedzīvotāju nekā Lavijā.
Mazākām valstīm gan ir vieglāk strauji pieaugt šajā rādītājā, ja vīruss sāk izplatīties blīvi apdzivotā vietā, kurā dzīvo liela proporcija no populācijas.
5 teica Man ir ko teikt

3/30/20 09:45 am
Visērmīgāko sajūtu es tomēr noķēru lidostā.
Tādas ēkas un infrastrukūra, kas ir būvēta un dizainēta ļaužu masām, bet tagad ir tukša un pēkšņi zaudējusi ikdienišķo dunu, burzmu, ritmu un pārpilnības ilūziju ir visspocīgākās.
Mans lidojums 7:20, nākošais 10:00, kopā kādi pieci pa visu dienu. Lidojumu saraksts pamatā sastāv no cancelled, cancelled, cancelled, cancelled.... Čekinā 3 pasažieri, darbinieku kādas 3 reizes vairāk. Kopā salasās 16 pasažieri uz šo lidojumu, un tie arī ir vienīgie pasažieri visā lidostā.
Drošības pārbaudes darbinieki skumji sarunājas par to, kā tūlīt būs jāiet bezalgas un beztermiņa atvaļinājumā.
No kafejnīcām atvērta tikai viena vienīga, bet vismaz pie viņiem retais pasažieris un vairāki no lidmašīnas apkalpes iegādājas savas takeaway dziras. Avīžu, grāmatu un saldumu kioskam gan tā neveicas, neviens tur neiegriežas. Neviens cits veikals nav atvērts vispār.
Klīdu tajā atbalss pilnajā tukšumā kopā ar draugu, kas atveda mani uz lidostu un gribēja pārliecināties, ka lidmašīna tiešām paceļas (un ja nepaceļas, piedāvājās vest mani 5 stundas gar piekrasti - pusceļu līdz Kirrai, kamēr no otra gala man pretī brauktu dārgais)... un visu laiku turējās pusotra metra attālumā no manis, un jutos kā pasaules gala filmā. Neagresīvā, tādā, kurā cilvēki pazūd klusi un nemanāmi, bet palikušie turpina iet un darīt, ko vienmēr darījuši.

Šķita, ka vienīgajam lidojumam lidostā ar 16 pasažieriem būtu jānorit super vienkārši. Bet kas to deva.
Sākās ar to, ka viens pasažieris nosūdzēja citu, kurš bija izvēmies. Apkalpe negribēja laist lidmašīnā, lai gan vemstīgais pamatoti argumentēja, ka vemšana nav COVID19 simptoms un viņam tiešam esot jātiek uz šo reisu. Vienā brīdī stjuarte pagriezās pret mums un prasīja, vai pārējie pasažieri ir ar mieru, ka viņš lido. Bet starp mums bija tik lielas attarpes, ka es tā arī nesadzirdēju, ko citi ceļotāji atbild. Atnāca apsardze, un reisā ielaists viņš netika.

Sakāpām lidmašīnā izretinoties ar pāris tukšām krēslu rindām starp katru pasažeri, aizvērās durvis un jau nopriecājāmies, ka tūlīt jau viss notiks. Izpalīdzīgais draugs to redzot ziņo, ka dosies nu mājās, lai man labi lidojas. Bet pēc stundas mēs vēl joprojām esam uz skrejceļa. Tehniska kļūme (tieši šai lidmašīnai no desmitiem, kas noparkotas Sidnejā un vairs nelido), saziņa ar tehnisko dienestu Melburnā, salabot varot, bet prasīs vēl 30 mins, mums būšot ātrāk pārsēsties uz citu lidmašīnu.

Deja vu, atkal sēžam tukšajā termināli, gaidām iekāpšanu, tikai otrā koridora pusē. Draugs ziņo, ka nu ir paēdis brokastis un vēl joprojām gatavs mani vest ar mašīnu, dārgais jau prasa, vai man šķiet, ka es vispār kaut kur nokļūšu. Bet man noskaņojums tāds, ka viss notiks, klausos zinātnes podkāstus... un beigās viss arī notiek. Ar tikai 2 stundu nokavēšanos un pamatīgu devu apokaliptisku sajūtu.
2 teica Man ir ko teikt

3/28/20 04:48 pm
No rīta atļāvos iziet relaksējoša pastaigā pa pludmali, kas bija vaļā un ļaudis rimti un ar atstarpēm baudīja super saulaino un brīnišķīgo dienu. Tiesa ūdenī bija pilns ar sērfotājiem, un tie gan bija visai cieši kopā.
Kamēr nogāju kilometru no viena pludmales gala līdz otram, glābēji jau ziņoja, ka ir pārsniegts atļautais cilvēku skaits, un pludmali slēdz, bet es varēju turpināt pastaigu dabas parkā, kas piekļaujas pludmalei, un tur bija šādi - kā vienmēr dvēseli veldzējoši. Uz takas ļaudis arī godprātīgi turēja distanci.

Šīs super vieglās (3 min gājiens) piekļuves foršai dabai, kas man te Sidnejas mājās ir, man varbūt arī pietrūks Kirrā.

Tas viss bija jauki, bet tad sākās. No rīta vēl saņēmu uzaicinājumu iečekoties rītdienas lidojumam, bet pēc stundas jau e-pastu, ka lidojums ir atcelts es mani neesot varējuši pārlikt uz citu reisu.
Pa to laiku klīst baumas, ka no svētdienas pusnakts varētu arī sākties stingrs lockdowns - oficiālu ziņu gan par to nav.
Tad nu viss stress mēģināt tikt vēl pēdējā atlikušajā rītdienas reisā.
Izdevās, bet nu ir ar steigu jākrāmējas - reiss ir nežēlīgi agri.
Fingers crossed, ka tas netiks arī atcelts.
7 teica Man ir ko teikt

3/28/20 12:27 am
Man tagad ir arī tāds brīnums kā mentors.
Ceturtdien pirmo reizi ar mentori sazvanījāmies bez saprašanas, ko vispār no tādas mentorēšanas sagaidīt.
Bet bija skaidrs, ka viņa ir burbuļojošs ekstroverts, kas tagad ir mega nogarlaikojies mājās, jo darbu arī neesot, un meklē katru iespēju ar kādu izpļāpāties.

Es vēl joprojām varu tikai ilgoties pēc kāda atelpas brīža un iespējas garlaikoties.
1 teica Man ir ko teikt

Vecākus pukstus Jaunākus pukstus