- 4/17/20 12:10 pm
-
Joprojām neesmu pamanījusi nekādu īpašu pandēmijas ietekmi uz manu darba un ikdienas režīmu (ja neskaita jauno kopdzīvi, kam ar pandēmiju var būt un var nebūt sakara).
Ja šī ir izolācija, tad es tajā esmu bijusi jau labu laiku.
- strādāju pamatā no mājām (no dažādām valstīm) jau gandrīz 10 gadus
- darba apjoms nav nekādā veidā mazinājies, un vēl joprojām ir pārslodzes režīmā (nesanāk izbēgt no darba nedēļas nogalēs), lai gan ir nedaudz vieglāk kā, piemēram, pirms pusgada, un strādāšanas metodes pa lielam nav mainījušās
- uz veikalu neeju retāk. Arī agrāk gāju reti un bieži iepirkos internetā, arī pārtiku - besī tērēt laiku pa veikaliem
- ārpus mājas jau tā ēdu ne pārāk bieži, un piegādes jau tāpat vēl joprojām var pasūtīt
- draugu un radu pulks jau sen sen pamatā ir virtuālā vidē, jo tādam klaidonim kā man tas sanāk pa visu pasauli izbārstīts, vietējie kontakti ir, bet neizjūtu baisu atšķirību satikt viņus klātienē vai virtuāli. Virtuālā komunikācija, es teiktu, ir kļuvusi aktīvāka - kopumā socializēšanās ir vairāk
- finansiāli pagaidām viss kā agrāk, iesaldēta ir tikai daļa no doktorantūras stipendijas budžeta, kas paredzēta personīgai pilveidei un zinātnes komunikācijai
- kaut ko sportoju pat vairāk kā agrāk (biežuma un pavadītā laika ziņā), jo mēģinu cītīgi praktizēt fizioterapiju plēstajai gūžas locītavai
- ja grib pie dabas, vēl joprojām var tikt
Vienīgais - ceļoju mazāk. Kādi 3-4 valstu apmeklējumi ir atcēlušies un divi atvaļinājumu plāni. Bet labi - varbūt beidzot darbiem asti varēs noķert.