- Visu gaidītais lietus
- 1/19/20 12:13 pm
- Ko lai saka, labi nolija. Tādi plūdi, ka ceļi, šosejas nebija izbraucami, mašīnas masveidā aizskalotas, zemes nogruvumi, sļūdoņi, krītoši koki, nez cik mājas appludinātas, nez cik vietas bez elektrības, nācās slēgt visādus izklaides parkus, evakuēt zoodārzu dzīvniekus, utt.
https://www.9news.com.au/national/rain-bomb-slams-nsw-qld-as-states-lashed-w ith-heavy-downpours/089b9244-4ab5-4c08-a 442-c3c366b2a3cf
Un ko ugunsgrēki? Jaundienvidvelsā turpina degt 81 ugunsgrēks, nekontrolēti vairs tikai 21. Man tuvākais - ap 70km attālumā. 1300 brīvprātīgo ugunsdzēsēju šobrīd pie tā strādā.
Viktorijā savukārt daži ugunsgrēki tā satrakojušies, ka atkal jaunas evakuācijas.
Vairākas izdegušās apdzīvotās vietas vēl joprojām ir nepieejamas, un tur sāk izsīkt pārtikas krājumi.
Šī zeme vairs nepazīst mērenību.
Upd: aizmirsu piebilst, ka vienlaikus notika arī šī smilšu vētra; https://www.facebook.com/watch/?v=1239669106423054 - 6 teicaMan ir ko teikt
- 1/19/20 11:53 am
-
Šis milzu kontinents, kura trešdaļa dzīvo 3 pilsētās; kurā dzīvo mazāk kā Polijā, bet vairāk kā Rumānijā; kuras iedzīvotāju skaits ir dubultojies pēdējo 50 gadu laikā - acīmredzami nav piemērota drošai ilgstošai dzīvošanai. Nu tāpat kā lielākā daļa Krievijas, Čadas. - Nenoliedzot bezprecedentu šobrīd
- Piebilst
- 1/19/20 12:26 pm
-
viņš nav piemērots tam, ka tur ilgstoši dzīvo tā, it kā te būtu ASV vai Eiropa. man liekas, risinājums būtu pirmiedzīvotāju veiktā kontrolētā dedzināšana, ar kuru kontinentu varēja turēt kārtībā. bet nu neesmu iedziļinājusies.
- Piebilst
- 1/19/20 05:22 pm
-
Problēma tik tā, ka pat tie pirmiedzīvotāji savas vēstures laikā (kopumā kādi 40 000 gadi, tā saka, ka saglabājušies ir kādi 1000 gadi zināšanu) nav piedzīvojuši tādus klimatiskos apstākļus, kā šobrīd (nu pēdējos 1000 gadus toč nav - nav līdz galam skaidrs, kā Austrālijā bija Medieval Warm Period laikā, bet visdrīzāk, ja arī bija līdzīgi karsts un sauss, tad senāk nekā 1000 gadus atpakaļ un diez vai ir kultūrā kaut kādas zināšanas par to saglabājušās).
Ko gan līdz, ka aborigēns spēj veiksmīgi atpazīt apstākļus, kuros var droši dedzināt (un zina, kā to darīt), ja tādi apstākļi gluži vienkārši vairs neiestājas. Vai arī tam piemērotie apvidi ir spēcīgi izmainīti.
Pie tam, šajos ugunsgrēkos ir pierādījies, ka kontrolētās dedzināšanas, pat nesen veiktās, ļoti daudzās vietās nav spējušas apturēt uguns izplatīšanos - jo uguns ir un uzvedas savādāk, nekā tas jebkad te ir pieredzēts - deg ar lielāku temperatūru, pārvietojas un izplatās straujāk un pārlec lielos attālumos, nereti virzās pa koku lapotnēm, nevis zemākiem stāviem, rada savus laika apstākļus, kas savukārt tikai pastiprina esošos un uzsāk jaunus ugunsgrēkus.
Aborigēnu ciltis, iespējams, spētu pielāgoties arī šiem apstākļiem, sava mazskaitlīguma un mobilitātes dēļ. Bet mūsdienu sabiedrības organizācija to no viņiem nekādi nespēj pārņemt. Baidos, ka te nāksies vien pašiem mācīties un veidot jaunas zināšanas par to kā menedžēt šo zemi un situāciju. - Piebilst
- 1/19/20 05:26 pm
-
Klimata pārmaiņu problēma pa lielam kopumā ir par to, kā nākotnē paredzamais iedzīvotāju skaits uz šīs planētas, prognozētajos klimatiskajos apstākļos un ar pāri palikušajiem resursiem, īsti izdzīvot nevar.
Tad nu jautājums ir par to, kuri dzīvos, un kuri nē.
Ja tas mierina - homo sapiens kā suga no tā neizmirs, bet skarbi var sanākt. - Piebilst
- 1/21/20 08:19 pm
-
Paldies par reportāžu. Noskatījos to putekļu vētru, ļoti baisi. Īpaši tas, kā brauc pa nepareizo ceļa pusi un beigās vispār nobrauc no ceļa
- Piebilst
- 1/22/20 08:26 am
-
haha... tā viņi te dara - visi visu laiku brauc pa nepareizo ceļa pusi!
- Piebilst