- 1/19/20 05:22 pm
-
Problēma tik tā, ka pat tie pirmiedzīvotāji savas vēstures laikā (kopumā kādi 40 000 gadi, tā saka, ka saglabājušies ir kādi 1000 gadi zināšanu) nav piedzīvojuši tādus klimatiskos apstākļus, kā šobrīd (nu pēdējos 1000 gadus toč nav - nav līdz galam skaidrs, kā Austrālijā bija Medieval Warm Period laikā, bet visdrīzāk, ja arī bija līdzīgi karsts un sauss, tad senāk nekā 1000 gadus atpakaļ un diez vai ir kultūrā kaut kādas zināšanas par to saglabājušās).
Ko gan līdz, ka aborigēns spēj veiksmīgi atpazīt apstākļus, kuros var droši dedzināt (un zina, kā to darīt), ja tādi apstākļi gluži vienkārši vairs neiestājas. Vai arī tam piemērotie apvidi ir spēcīgi izmainīti.
Pie tam, šajos ugunsgrēkos ir pierādījies, ka kontrolētās dedzināšanas, pat nesen veiktās, ļoti daudzās vietās nav spējušas apturēt uguns izplatīšanos - jo uguns ir un uzvedas savādāk, nekā tas jebkad te ir pieredzēts - deg ar lielāku temperatūru, pārvietojas un izplatās straujāk un pārlec lielos attālumos, nereti virzās pa koku lapotnēm, nevis zemākiem stāviem, rada savus laika apstākļus, kas savukārt tikai pastiprina esošos un uzsāk jaunus ugunsgrēkus.
Aborigēnu ciltis, iespējams, spētu pielāgoties arī šiem apstākļiem, sava mazskaitlīguma un mobilitātes dēļ. Bet mūsdienu sabiedrības organizācija to no viņiem nekādi nespēj pārņemt. Baidos, ka te nāksies vien pašiem mācīties un veidot jaunas zināšanas par to kā menedžēt šo zemi un situāciju.