skriceļi

Hobits

27.10.05 17:29 - ceļš pie tiesībām

vakar es biju Ogrē. lieliski gāja. daudz pozitīvu enerģiju. Rīts ar bij diezgan lielisks killers. tā kā tagad esmu ļoti noguris. nē, nejasu no visa notikušā. nogurdina sabiedriskais transports un visi tie cilvēki mikriņos un autoostās. nepatīk viņi visi, lai kādi viņi būtu. tādās vietās pilnīgi var just to enerģiju, auru, kas tevi vēro, par spīti tam, ka izliekas, ka viss ir vienalga. tieši tādēļ es tagad jau pēc pusstundas sākšu savu ceļu uz laimi - tiesībām. tad nu tik varēšu maksāt vairāk, toties kādās fīčas. nebūs visi tie cilvēki un skatieni, uzmanības, sajūtas. miers būs. es jau skrienu

26.10.05 17:50

lietus, kas no rīta jauki rasināja satrauktajā sejā, tomēr nespēja laupīt dienu. uzspīdēja saulīte un piedzīvojums bij sācies. ilga un gara pastaiga. tagad jaukas un patīkamas kāju, pēdu nogurumu sajūtas. vakarā vēl hokejs. ja jau tagad tik jauki, taad būs vēl labāk.

24.10.05 23:49 - dienas piedzīvojums

šodien tāda pasmaga diena bij. daudz strādāju. tomēr darba laikā atļāvos ar aizlienēto aparātu nedaudz padraiskoties. tiesa gan, par cik nepazītu digitālos aparātus tik labi cik vēlētos, tad nu nācās visu ar auto darīt. bet nu rezultāts man šķiet dažu brīdi nav peļams. tad nu to visu var aplūkot še

24.10.05 12:02 - šķūnī

Durvis. vecas koka durvis kādā šķūnī, tās lēni un smagi šūpojas vecajās eņģēs. ūdens no caurā jumta pil iekšā. viegli pakšķi. vējš caur daudzajām šķirbām rada vieglu plūsmu. tas nedaudz padzenā putekļus uz vecajām mēbelem, kas samestas kur nu kurā. tur katram priekšmetam savs stāsts. tās reiz ļoti lepnas bijušas, bet tagad daudzie kokgrizumi ir tikai jauka vita kur krāties putekļu kaudzei. no viena krēsla atzveltnes uz otra nomestā krēsla kājas ir savīti zirnekļu tīkli. daudz to tīklu. kā tādi veco klīstošo atmiņu ķērāji. atmiņas kā sīkākos putekļus vieglās gaisa plūsmas dzenā šurpu turpu. bet vecajā gultā jau sapilējusi neliela peļķe. viss kas šeit atsāts ir nolemts lēnai un aimirstībā grimušai eksistences beigšanai. caurais jumts ir vienīgais, kas lej sēru asaras par aimirstību. un durvis. vējš tās virina lēni un smagi kā lēnos un aistošos sirds pukstus skaitīdams

23.10.05 02:09 - tumšs

tev liekas melns? nē nekas tāds! tev liekas viss viens? kur nu! palūkojies un tu ieraudzīsi. tur pāri kaimiņu dārzam to logu tālāk esošai mējai, kurā vēl vārga gaismiņa mīt. tā deg cauru nakti, un ar laiku paliek vārgāka un vārgāka. kā tās saimnieks, vecs un sirms, dzīves nogalē. tur priekšā zari vējā un lietū kustās. taču redzi to visu? nav jau tā, ka ir tik tumšs, ka vai acī dur!

22.10.05 12:10 - rudens baudu iespēja

jaunas brīvdienas jaunas iespējas. par spīti mākoņiem un pēlēko krāsu toņu nospiedošajasm pārsvaram, tomēr saulītes satri atmirdz rudens krāsu lapās. tās krīt viena pēc otras, līdz kamēr vairs nav nevienas. mazi putniņi tramīgi laižas no zara uz zaru. Lielajos debess plašumos kāds lielāks putnu kāsis aizlaižas prom. bet vai daba nabadzīgāka kļūst? nemaz nē. bet nu jāizmanto vēl rudens baudu iespēja!

21.10.05 07:49

jauna diena jaunas iespējas. šodien apsolos nenosodīt pasauli par tās nejēdzīgo eksistenci un būšu pozitīvs. tas laikam lieliskās rīta mūzikas ietekmē. ir tik forši pamosties ar ķeltu tautas mūziku. dūdu skaņas. velkoša melodija pārvēršas dejā un līksmē. bet nu gan uz skolu

20.10.05 21:45 - realistsisks nedēļas atstāsts

Pateicoties savam provaideram, kurš man dāvā internetu pa velti jau kādu pusgadu es vienu nedēļu izbaudīju tā trūkumu. tik daudz brīva laika. sākumā pietrūka cibas, pamanījo to, ka es visus cibiņus savā frendlistē esmu sakopojis kā tādu vienu draugu ar kuru var jauki parunāt par dažādām lietām, aizomāties un iedvesmoties. vismaz varēju nodoties dažām aizraujošām lietām. klases pārgājienam. dažām nelielām balītēm. dzejas. sapratu to, ka ar mobīlo tālruni nespēju aplūkot svista cibas labumus. pateicoties fuzzy ieteikumam pieversos dzejas lasīšanai. rezultātā esmu iemācījies divus Latviešu jauno autoru dzejoļus no galvas, izlasījis vienu latviešu dzejas grāmatiņu un tagad pievērsies kam samērā interesantam. Puškina dzejai. pagaidām vēl neko par to neteikšu, jo grāmatai pusē tik esmu. došos palasīt

11.10.05 23:25

jau otro vakaru pavadot svaigā gaisā, man salst rokas. ziema tuvojas. pamazām, neizbēgami. nav jēgas skumt un bēdāties par aizgājušo vasaru. neatgūt to tik un tā. labāk mesties rudens priekos un laimē. iesaku mētāties ar lapām. ielēkt kādā lielā lapu kaudzē, bradāt pa peļķēm. vai vienkārši sameklēt kādu klusu strautiņu. piesēst pie tā, un vērot kā viegli viena pēc otras krīt lapas. ļaujies ūdens čalošanai un liegā vēja glāstiem tavos matos

10.10.05 23:53 - kāpēc tā?!

neko. negribu neko. gribu savu ierasto dzīvi. to mieru un ierasto kārtību. vienkāršo dzīvi. jā, to garlaicīgo un ierastās rutīnas pārbagāto. negribu es tur nekādus Napoleona plānus un visu, kas ar to saistīts. neciešu un bērnišķīgus cilvēkus, kuri nespēj dzīvot ārpus uzmanības centra. kas tik saprot vienveidīgus jokus. vienā aspektā šķietami jauki un forši, bet citā pretīgi un atbaidoši. pat labi, un mīļi cilvēki spēj netīšām un neapzināti sabojāt saldo medu ar devu darvas. jābūvē atkal tie ienīžojamie plāni, taču tikai uz sevis. pietiek citu saistības un atkarības. gulēt. es eju

9.10.05 21:29 - svētdienas vakari

sēžu savā isabā. pret sienu vērstā vienīgā lampa izgaismo to siltā tonī. garas un konkrētas ir ēnas no priekšmetiem uz galda. ievelku gaisu. dziļi. cik patīkami. tikko magāta veļa. svaigums. ķīmisks, bet tomēr. paņemu jau otro. jau otro rupjmaizes galiņu. garda un patīkami cieta ir šī Lāču maize. tā ar augļiem un riekstiem. ļoti garda ar tēju. medus garša tai visā jaucas. ak, šie svētdienas vakari

8.10.05 23:15 - sējējs

Ko sēsi to pļausi. sēju sen baltus labestības un prieka graudus. uzmanīgi un rūpīgi, jo ļoti sen jau daudz kļūdas citos laukos pieļavis biju. rūpīgi kopu un saaudzēju. redzu kā pamazām vārpiņas briest un labība aug. kā rūpīgs zemkopis cenšos tos aplūkot un kopt pēc labākās gribas. ar mīlestību. mīlestībā ir tas slēptais spēks, kas liek viasm augt un gristies. vēl nav. vēl vārpas nav pilnbriedā. tās tik pamazām uzņēm apgriezienus. tik nedrīkst krist mirkļa ļaunajās rokās un sākt priecāties pāragri. nē, to vēl nevar darīt. jārūpējas vēl. jādomā. jādara. neliela atziņa pēs šodienas piedzīvotā un apjaustā. labu sēsi, labu pļausi.

8.10.05 10:37 - rīta emocija

šodien būs jauka diena. satraukums, vai rīta drēgnums, bet es trīcu. kaut kā tā vieglāk tad. bet nu man ir tikai pāris minūtes un tad leilais dienas piedzxīvojums sāksies.

7.10.05 23:56

uztraukums. svistošas rokas, drudžaini skatieni apkart. plauksa ievistits papira gabalinš. tas tiek turets stingri, ka paša dziviba. nezina un pienakums mudina. laiks iet. janošpiko. noversts skatien tik un acumirkli un jau plauksta ir vala. steidzigas acu kustibas megina pec iespejas atrak salasit katru varsu. to pielietot. neveikla kustiba. par daudz. piekerts. acumirkliga panika. bailes. auksti sviedri izspiedušies plauksta, kura papirinš jau samircis. vilšanas par atnemtu darbu un kaut ko nesekmigu.

augstsiniba. acu skatienu speles. kurš uzvares?! citu darba dezorganizacija ar kaitinošam un pereodiskam skanam. jau atkal tas pats neuzmanibas mirklis un tagad situacija ir pavisam citada. bez kadiem stresiem tiek sameklets viss nepieciešamais kaut kur netalu cita darba. loti liela atruma saskribelets saveja. bez bailem, bez uztraukuma, ar augstako aprekinu.

6.10.05 17:28 - strauji

tuvojas brīvdienas un aug patīkamais satraukums un tas liek dzīvot straujāk. skrienam dzīvē

5.10.05 23:16 - pēcpusdienas saulītē

pēcpusdiena. saule jau tūlīt rietēs un palēnām slīd aiz koku galotnēm. tā pielej nelielo pļaviņu ar zeltainu gaismu. tā liek katram zāles stiebriņam atmirdzēt citādāk. rotaļīgi vējš papurina pa laiciņam savērptos zirnekļu tīklus. tos smalkākos, kurus nevar citādāk redzēt. kā dāgākie zīda pavedieni būtu izkrituši no krejoša zirga pajūga. steigā. krustām šķērsām, neatmudžināmi. ja centīsies tos atsvabināt nekas nebūs, visa burvība zūd ar pirmo pieskārienu. ar pirmo apziņu, ka tu vari valdīt par ko augstāku par tevi. gaisā jūtams vakara dzestrums. tālumā klaigas. tuvojas. no kreisās? nē, labās. tik tuvu jau ir, ka liekas tepat aiz kokiem. tik tiešām tur pat. kā gaisu šķeļošs ķīlis lido kāsis. dzērves. aicina mani

4.10.05 16:19 - zīmes

Pāreju pāri tā sauktajam lielajam ceļam, kur brauc mašīnas. eju nelielā kalniņā aušup. senais ceļš uz mājām. vienkārša grants ieliņā privātmāju rajonā. Patīkami ir vērot kā gadu no gada sakopjas katra sēta, dārzs un māja. šodien nejauši ievēroju, ka katrai mājai ir zaļa zīme ar Ielas nosaukumu un nummuru. Dažas redzamā vietā, citas palēpušās aiz koku zariem un rudenīgajām lapām. tomēr katrai tā ir. kaut kā senāk nebiju ievērojis. cik jauki, vienādas vienojošās zīmes. pavisam nemanot pāris minūšu gājiens paskrējis nemanot un jau, atvēris savas mājas vāriņus, pieeju pie savas mājas zaļās vizītkartes, viegli pasmaidu. pasaulē spēj būt nenozīmīgas un šķietami nevajadzīgas lietas, kas spēj padarīt mani priecīgu, iespējams, ari lamiīgu

3.10.05 07:53 - griezties

migla. kā liegs mākonītis nokāpis uz zemes tas ieskauj kokus un krūmus sevī. palēnam krīt kāda nodzeltējusi lapa. krūmos ietītie zirnekļu tīkli ķer pa nakti nokritušās zvaigznes. un pasaule vēl griežas, lai cik agrs arī nebūtu

2.10.05 21:49 - ārprāc

šis man lika vienkārši ieplest acis. auksti sviedri izspiedās uz pieres. šoks pielija ar asiņainu niknumu. kā gan kaut kas tāds var būt iedomājams? paskatos uz savu mājas mīluli un jūtu uzpūdums ir divtik liels. es viegi un ar mīlestības pilnu kustību to nopaijāju. kas tie par cilvēkiem?

2.10.05 15:45 - bāc

kaut kāds nekāds. es laikam nemāku meklēt internetā. nevar būt ka nev nekur publicēts Andreja Upīša romāna "Zaļā zeme" notikumu savilkums. neticu! kādam taču ir. kāds nezin kur var dabūt, vai kā citādi iegūt tādu bagātību? tikām sākšu jau lasīt, bet tikai katru 3 lpp
Powered by Sviesta Ciba