skriceļi

2.10.05 11:19 - rīts

viena no retajām naktīm, kurās es sapņoju. tomēr jau atkal tie sapņi ir par pasaules galu, apokalipsi. palūkojoties ārā pa logu arī aina nav no cerīgākajām. apmākušās, pelēkās debesis. tikai uz zemes rotājošās rudens lapas ienes sirdī kādu krāsaināku prieku. šodien varētu iet pabaudīt dabas priekus, nu bet redzēs vēl. ceru, ka brokastīs būs silts pieniņš

• 3 raksta
• ir doma

30.9.05 22:00 - zobs

lai ko tu darītu, tas tevi vajā. nemitīgi kaitina. tu gribi pieskarties, pakasīt. njā es graužu. sagrauzu kā tādu cepumu saldējuma kociņu. tad ņēmos ap flomāstera uzgali. tas gāja ilgāk. man niez zobs. tur galā aug gudrības zobs. neīpaši smagas sāpes, nieze un mikro galvas sāpes. tāda laikam bioloģiskā liktens līnija!

• 4 raksta
• ir doma

30.9.05 07:36 - rīts

Kā gan labāk sākt rītu, ja ne ar skaļu Rage Against Machines dziesmu Guerilla Radio? tāds lādiņš. pozitīvs ar lielām darba spējām un dumpienieciskumu. ja vēl laika būtu ideāls. tomēr dusmas uz to laiku jau piedod to spēku un cīņas sparu. Ejam uz skolu?!

• 3 raksta
• ir doma

29.9.05 15:53 - trīsas

Satraukums. viegi trīcoš ķermenis. darboties griboš, skriet griboš. kārtējā žāva, trīsas. saspriengums. no prieka tas. ir iedvesma skeitot. vēl tik dēlis jāsaskrūvē. tad gan aiziet. jau šodien skola beidzās, tas dod plus 2 punktus priekam. ai nu ko tur ņemos tagad. jāsrien. jau kārtējais trīsu vilnis. pieceļos no krēsla un eju

• 4 raksta
• ir doma

28.9.05 19:51 - ūdens

Kā suni. kā nodzīts suns. visu dienu tik skrien. tur, šitur. mēģina no teis izspiest sulu līdz pēdējai lāsei. bet es nekaucu, nē. tikai paņemu dārgo ūdens pudeli un dzeru. dzudz. lieliem malkiem. tā palēnām un pamatīgi. redzu kā no tās iztek viss, kas tai iekšā. es palieku stiprāks, bet pudele - tukšāka. tāda pazīstama sajūta. nu re, tā arī iztek pēdējās lāsītes no pudeles. saspiežu to un aizmetu kā nekam nevajadzīgu sūdu.

• 8 raksta
• ir doma

26.9.05 16:32 - saldais

dūmaka. pelēcīga. kā puteļu kārta gaišzilā putukrējumā. tā lēnām slīd un mainās. tomēr krēms. mmm cik gards būtu ar dzeltenu odziņu malā. mēli norītu. tpfu. čirkst starp zobiem. smiltis čirkst, kas putekļos iemaisījušas un sakaisītas pār manu gardumu. jānoliek karotīte. cik ļoti sabojāt var sauja putekļu kārumu pēc kura tīko. bāstardi!

• 10 raksta
• ir doma

25.9.05 23:32 - vii

cik ļoti tikko satikti cilvēki spēj ietekmēt mūsu prātus un domas. viņi liek aizdomāties. par to, ka noslēpumu glabā par sevi, par to, ka jaunas cerības varbut piepildīsies. bet laika gaitā gan jau viss būs citādāk. būs vilšanās un attradīs ko tādu, kas nepatīk un kaitina vai pat noved pie vispārējas nicināšanas pakāpes. nē. viss var būs citādāk. atkarīgs tas tikai no tevis paša. tomēr jauniņas meites allaž būs kaitinošas. nu tās kurām 14! viņas neizprot kāpēc es aidomājos un kāpēc vispār jautāju ko vairāk par seklām lietām. interesēju tikai tāpēc, ka man ir tāds virspusējais izskats un it-kā-stilīgs dzīves veids. tikai par to ka manā dzīvē valda skeitobords. piedodiet, bet man besī tādas/tādi pozeri, kuriem firmas un izskats nosaka visu. ai, aizpļāpājos un iebraucu ne tajā gultnē! atkal jau pokemoni atgādina par sevi!

• 6 raksta
• ir doma

25.9.05 17:07 - gaidam

pēdējās divas dienas tik Ideāls laiciņš. pilnīgi sirdī prieks ielīdt kā no lielās piena krūkas. Rudenīgs laiks un rudenīgas izjūtas. gaidīsim lapkriti! tad arī būs tā īstākā izjūta. pagaidām sadodamies rokās un paspēlējam kādu rotaļu

• 6 raksta
• ir doma

24.9.05 23:59 - solos

smaga diena ar daudziem pagriezieniem un notikumiem, kas noteikti ietekmēs nākotni un mainīs cilvēku domāšanu. jācenšas atradināties no rakstīšnas vakarā, tad galva pilna visādu lietu un miegs nāk. jāraksta ir pirms brokastīm vai to laikā. cerams rīt pamēģināšu.

• 4 raksta
• ir doma

23.9.05 23:56 - pajāt

fufelis kā diena. visi plāni sabruka. nākotnes vīzijas ar iespējams būs tuvu noiešanai pa burbuli. tomēr tagad man tas ir tur. tur pie 2/3 no visa. un to daļu man ir pajāt!

• 6 raksta
• ir doma

22.9.05 18:28 - tikai iztēlojies

Daudz stāvu māja. skola laikam. sēžu uz palodzes pie atvērta loga un skatos lejā. kā bērni spēlējas un skraida. ieraugu draudzeni lejā. kādu foto? ar lielāko prieku. izkāpju ārā pa logu uz nelielās palodzes. nemaz nemanu kā plaukstās izspiedušies auksti sviedri un kā vēderā vieglas trīsas radījušas apjukumu. lēnas kustības, plats smaids. Laba bilde! aperu soļus atpakaļ, lai ierāptos iekšā. sekundes simtdaļa. palīdu. jūtu tik kā rokas atsitas pret to pašu palodzi

***

Vientulīgs vakars. pastaiga rudenīgā vakarā gar ezera malu. virs ūdens izveidojusies burvīga migla. Diena bij gana karsta, tomēr tagad ir dzestrs. Iekāpju laivā. lēni ieiros miglā. tā ieskauj visu. kādu brītiņu vizinājies, apstājos. pieceļos kājās. izstiepju palti rokas. ievelku dziļu elpu un sajūtu kā migla un ūdens ieskauj mani un nekas cits vairs nav. pēkšņi trieciens. zūd līdzsvars. laiva apgāžas. ūdens liekas tik vēss. redzu daudz, vieglus burbulīšus sev apkārt. uzpeldu. no lielā aukstuma vēders ieraujas un nevar ievilkt elpu. kampju katru gaisa kumosu. liekas, ka plaušas sagrābusi kāda stingra dūre un nelaiž vaļā. haotiskas kustības ūdenī. melnais ūdens rauj sevī iekšā. muskuļi piekūst, elpas nav. iestājas atslābums

***

Ala. mitra un tumša, tomēr patīkama vieta kur kaiņot. katrs solis atbalsojas daudzajos tuneļos ar daudzbalsīgu atbalsi. ;soreiz nogriežos pa citu ceļu nekā parsti. kaut kur tālumā var sadzirdēt vieglu čaloņu, laikam kāds pazemes strautiņš. dodos skaņas virzienā. paliek arvien šaurāks. kārtējais pagrieziens. speru soli. tukšums. iekrītu bedrē, kurai kā piltuvei sašaurinājums. iesrūstu. kājas nejūt pamatu. viss ķermenis no trieciena iesprūdis viduklī. mēģinu ar rokām atspiežoties tikt ārā. velti. slīd rokas pa mitrajām, glumajām sienām. sāku izmisīgi vicināties ar rokām, kājām. nav cilvēkam tāds muskulis ko varētu sasprindzināt, lai justos vieglāk. kliedzu. tikai atbalss atbild no daudzajām ejām. nekas cits. mēģinu vēlreiz. garš un izmisīgs kliedziens. pamazām un neizbēgami tas izgaist nekurienē

• 5 raksta
• ir doma

21.9.05 23:30

grūta diena bij. fiziskās aktivitātes pār pārēm. līp ciet acis. šodien ievēroju, ka muša ir beigta. pirms pāris nedē'jām aizrautīgi vēroju kā 4 reiz lielāka muša par pašu zirneklīti iepinusies tīklā. mazajam kukainītim bij pat beiles pieiet tuvāk lielajai, trakojošajai mušai. tomēr tagad var redzēt kurš ir bijis lielākais un spēcīgākais. mazs cinīts gāž lielu vezumu.

• 5 raksta
• ir doma

20.9.05 22:12 - neko nezinu

šodien tik maz skola bij. prieks pašām pilnīgi. tikai to prieku nomaina bēda, ka nek sakarīgu tā arī nesadarīju. laikam nāksies laboties! pat domāt nav iespējams. tikai joprojām esmu apžilbināts no Sigur Ros mūzikas.

• 11 raksta
• ir doma

19.9.05 22:47 - saspēlējam

piespied. spied, tik stipri. jā, sakumā sāpēja pirkstu gali, tomēr nu jau norūdījušies. tāpat kā cilvēks ar laiku dzīvē norūdas pret dažādām ķibelēm un nelaimēm. āda biezāka. Kaut veiklība ļoti augusi, tomēr līdz meistarībai tāls ceļš vēl. par labu spēlētēju neviens jau nepiedzimst, visa pamatā ir trenniņš un smags darbs. slidinu pirkstus, pārlieku no vienas stīgas uz otru. piespiežu. parādās skaņa. netīra. spied stiprāk! jā, tā ir labi. sajūti ritmu. pārliec uz nākošo akurdu. īsa iesācēja pauze. ja zin ko grib izdabūt tad meldiņu saklausīt jau var. pāris reižu atkārto. pamācās. kaut kā jau sanāk. prieks. vēl pantiņā pievienoju savu basa vokālu. uhh, pašam prieks. un tā atkal un atkal. tikai mēģinu

• 1 raksta
• ir doma

18.9.05 12:14

aukstas rokas. šņaukāšanās. miegainība. labi vēl ka kakls nesaāp. tāds kā bezspēks. jau atkal neliels drebuļu vilnis pārskrien ķermeni. nē, nē, šis vēl nebij devītais vilnis, kurš mani nogāztu no kājām. nogāztu tik viegli kā sērkociņu. pēdas nosalušas, kaut kājās zeķes. no iesnu pārpilnības degunā, sajūta tāda, it kā būtu dabūjis pa seju no kāda urlas. mocīt sevi vēl un teikt, ka ienstu ķīmiskās zāles un pats ar visu tieku galā. tomēr labāk jau būtu iedzert kādu siltu brīnumpulverīti un pēc 10 minūtēm sajusties kā pasaules līmeņa superstāram. laikam tādas ir tās paliekas n ovasaras. ienaini draņķīgas!

• 8 raksta
• ir doma

17.9.05 12:07

saules stariņš atspīdēja sejā. jau no paša rīta apžilbu. prieks tomēr, ka nelīst. kā jau katru sestdienu paņēmu savu velosipēdu un devos uz tuvāko veikalu pēc piena un smalkmaizītēm. pirms pāris nedēļēm vēl rīta saulīta vigli dedzināja ādu un lika kādai sviedru lāsītei izspiesties uz pieres. tagad viss ir daudz citādāk. roas nosalst, plaušas sarijas vēso gaisu un ķermenis viegi trīs. saulīte taču spīd un par to jau vien prieks. braucot sapratu, ka gribu pliksalu. jā! tas ir tas kas man tik tiešām ļoti patīk. pliksals. ui, tā aizdomājoties, no ceļa var nobraukt!

• 2 raksta
• ir doma

16.9.05 23:02 - vara

Vara. šodien izjutu nelielu varas garšu. mmm jauka un salda. tomēr piešpricēta klāt bikluma piegarša. laikam tas tik sākumā. kā gan var vienā brīdī kļūt no vienlīdzīga par pārāku? jābūt ir tādai piegaršai. ar laiku tā izzudīs kā mākonis vējā. vara. pats vārds jau ir kārdinošs. kā maize mērcēta mēdū bitēm. tomēr vai pārāk liela kāre pēc tās neieved kapā? njā. bīstami, riskanti tomēr ļoti noderīgi, ja māk rīkoties ar to. nelielais ekspariments beidzās laimīgi un es izjutu varas elpu savā sejā. jauka, tomēr kā visas foršās spēlītes - bīstama!

• 7 raksta
• ir doma

15.9.05 17:23 - dupojamies?

pasaule, pasakai man kāpēc tev patīk man sist? tieši pa seju. protams, ne jau stipri un sāpīgi. papiķēji. kamdēļ? es taču neko sliktu nedarīju. tikai gribēju lai visi man liek mieru. vai tad man jābūt kādam tur paklājam citu kājām, vai durvīm, ko var virināt pēc sirds patikas? nē. bet es tur nekā nevaru darīt. kā dzimtcilvēks vēsturē. gan jau pienāks mana revolūcija un es kļūšu brīvs. reizēm arī revolūciju apspiež un dumpiniekus nošauj!

• 12 raksta
• ir doma

14.9.05 23:36 - kastīte

kastīte. uz mana galda stāv sērkociņkastīte. no vienīgā gaismas avota telpā tai veidojas tik perfektas gaismēnas. vēroju. mierīgi un uzmanīgi. tai lecošais zirdziņš rotā augšpusi. vēl agrā bērnībā aceros šo jauko zīmējumu un vienu frāzi: "Nespēlējies ar uguni!" tie laiki pagājuši, tomēr kastīte tepat. palūkojos citādāk. tikai zirdziņu redzu, bet nekādīgi nepamanu ka otrā pusē nav nekā. pagriežu citādi. zirdziņš otrā pusē? neticu. sapurinos un nometu kastīti atpakaļ uz galda. tā vienkārši. Lai kā tu gribētu, vienmēr visas malas neredzēsi. paliks noslēpums. kas ir tur otrā pusē

laikam vajadzēja kārtis izspēlēt citādāk, bet ko darīs?

• 6 raksta
• ir doma

12.9.05 16:41 - neskrien, lūdzu

steiga. noteikti pulksteņa laiki. apkārtējā nemierīgā darbība. kā uz milzīgas ielas. tu ej kaut kur ar kādu iemeslu. pretīm un blakām nākoši, skrienoši cilvēki, automašīnas, autobusi. esi jau iejuties pūlī. pazām šī masas īpašība absorbē arī tevi, tavu būtību un domas. viss laiks aizņemts līdz pēdējam sīkumam, kā konfekšu kastē, kur katrā vietiņā ir bombonga. tas notiek pēkšņi un var nenotikt nemaz. viss! vienā brīdī vienkāši apstājies. tieši pa vidu iebrauktuvei kādas mājas pagalmā. tev uzgrūžas kāds cits laika, steigas un rutīnas upuris. lidojoši papīri ieskauj visu tuvāko apkārtni, nebaga cilvēkam atsprāga vaļā pārbāztais portfelis. viņš mēģina visu salasīt, pirms nekas nav steigas sabradāts. jau kārtēja steiga. tu sev pasaki pietiek! pietiek triekties. kā citiem apstulbis stāvi un lūkojies debesīs, pelēkās un vienmuļās. tev tieši sejā iekrīt pirmā lietus lāse. atmosties, sadzirdi. sadzirdi kā automašīna sparīgi tev taurē, lai vācies nost no ceļa. lēnām paej tos dažus soļus. tad sper to nākošos. un nu jau lietus iesauts atkal skrien, tikai šoreiz citādi un ar savādāku mērķi. tev smaids ir uz lūpām. mēģini paglābties no lietus. mājas. atvigloti uzelpo. pieej pie loga. nosēdies uz palodzes un vēro. kā tie tur lejā skrien un nemaz nemana to, ka vajadzētu pamosties. lūdzu pamodini arī citus, vismaz tuvākos. tos, kuri skrien!

• 5 raksta
• ir doma