| |
[Apr. 28th, 2008|09:32 pm] |
|
vai jūs vēlaties zināt, kā es jūtos, zaudējis ticību? lieliski, šodien es pazaudēju arī pasi. nopietni, tā nav metafora. kas vēl? es piepeši pamanīju, ka esmu taču viens, lol. esmu taču pilnīgi pilnīgi pilnīgi viens un man patiešām ir nenormāli smagi un slikti un bēdīgi. es vairs nespēju izturēt vienatni, man ir vajadzīgs kaut kāds substitūts. jebkas. jums varbūt būs smieklīgi, bet vai jūs saprotat, cik daudz gadus es esmu bijis ļoti ticīgs. es sevi nenoskaņoju, tas sākās pēkšņi un ļoti dramatiski. nespēju būt viens, turklāt, nevarētu teikt, ka šobrīd esmu patīkama sabiedrība - esmu kluss, seja raustās, runāju depresīvi, nejokoju, esmu it kā promesošs - tieši tas, kas man vienmēr ir besījis - depresīvi cilvēki, kas tomēr visu laiku vēlas sabiedrību, bet nespēj neko piedāvāt pretim. man ir grūti paelpot, fiziski. es zinu, ja es iedzertu, kļūtu drusku labāk. no rītiem ir normālāk, vakarus ir grūti izturēt. ciešu. |
| |
