|
[Dec. 24th, 2007|02:15 pm] |
bet, diemžēl, ir arī sliktās ziņas. Juris Rubenis ir sajucis prātā. izlasiet viņa rakstu "Tiesības šeit būt" Kultūras dienā. vai arī atņēmis dvēseli patiesībai un atdevis literatūrai. sliktai. |
|
|
Comments: |
From: | alison |
Date: | December 24th, 2007 - 02:37 pm |
---|
| | | (Link) |
|
pirmā mana reakcija šo ierakstu izlasot, bija - neaiztiec Rubeni! (jo viņš bija mans pirmais mācītājs iepriekšējā draudzē, kur gāju, un caur viņa vadītajām iesvētes lekcijām, Dievs izvilka mani no dziļas bedres) bet tad es izlasīju to rakstu. un man neceļas roka rakstīt, ka viņš ir sajucis prātā, jo viņu ļoti cienu. taču es nevaru patiešām daudz kam piekrist tajā rakstā. man vēl nebija laika kārtīgi iedziļināties, un to rakstu pārdomāt, bet kaut kas tur nav kārtībā. par daudz filozofijas, par maz patiesības, bet vārdi ir parāk sarežģitī un abstrakti, lai man šobrīd to gribētos analizēt.
bet paldies par vielu pārdomām. nebūtu pamanījusi vispār tāda raksta eksistēšanu.
tur ir ļoti daudz teikumu, kas ir tādi kā viņas aforismu grāmatiņās - piem. "Dievs sevi paskaidro caur pasauli". un šie teikumi nav integrēti nedz pārējā tekstā, nedz savā starpā. nav tekstam nekādas kopīgas virzības un vēstījuma. kur nu vēl par to, ka tas ir teoloģiski nekorekti. ja ievēro, ka viņš ir luterānis, nevis ezotērists vai katolis. piem, "Dievs sevi paskaidro caur pasauli". teoloģijā, ko pārstāv arī viņš, uzskata, ka 1) pasaule ir tādā mērā grēka izmainīta, ka tajā gan Dieva pēdas vēl ir atrodamas, bet nav iespējams pateikt, kas tieši no visa redzamā un notiekošā ir pirmējās godības atspulgs, 2) Dievs sevi paskaidro caur savu Vārdu, Bībeli, citi avoti ir neuzticami. //līdz ar to šis teikums drīzāk ir dzeja. bet nākamais teikums atkal nav dzeja. tā kā neko nevar saprast kopumā. | |