sākās tā: "ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās..."

(Reply to this) (Thread)

"...kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems."
Jēk.1:6-8
Nu lūk, - tas atkal ir kas tāds, ko izlasot, manī ierūgst tāda kā pretestība un aizvainojums:
- kā var pārmest šaubas tam, kuram pagaidām vēl "pietrūkst gudrības"? kā var prasīt nešaubīgi ticēt, pirms Dievs devis atbildi? Un, beigu beigās, visvairāk man nepatīk šī frāze: lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tur nav runāts par "pirms".

(Reply to this) (Parent)

...kas nešaubās, līdzinās lielam, nekustīgam akmenim jūŗas dibenā. Jūŗa kustās, dara, cenšas un atslābst, uzvar un zaudē. Bet akmens tikai guļ un gurdi gudri visu vēro. Un droši vien jūtas pārāks.

(Reply to this) (Thread)

tu šeit jauc divas dažādas lietas.
bet apoloģētika mani neinteresē, nenāc vairs.

(Reply to this) (Parent)