| |
[Nov. 12th, 2018|01:33 pm] |
«Tev taisnība, kaķīt,» ķēniņš domīgi teica. «Reiz
es gribēju pakārt laupītāju, bet tas sāpēja viņa
mātei. Un mātes bēdas sāpēja viņa māsai, un meitas
sāpes sāpēja viņas dārzam: puķes novīta, un ābeles nobirdināja
negatavus augļus, jo meita ziedā aiz
bēdām aizmirsa viņas apliet. Tad es piedevu laupītājam
tāpēc, ka negribēju vairot sāpes pasaulē.» |
|
|
