| |
[Dec. 16th, 2018|12:58 pm] |
|
šī vieta, kurā notiek visa tā mūsu ņemšanās lai nodrošinātu sev safe space, taisnību starp vīriešiem un sievietēm, kvalitatīvu mākslu, un lai neviens nekāpj uz galvas, nerada sliktus vaibus, lai nesagādājam paši sev apkaunojumu, kur notiek arī valoda, mājas kārtošana, naudas pelnīšana, deitošana, tas ir tikai virsējais realitātes līmenis. tajā nerodas ne cēloņi, ne sekas. tāpēc man gribējās pateikt, ka viss ir nieki. ka te, mūsu vidū, nerodas ne cēloņi ne sekas. |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2018|01:18 pm] |
|
nevajag arī aiztripot kaut kādā apsēstībā pašam ar savu hipersensitivitāti |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2018|03:02 pm] |
manā pateicību sarakstā ir tas, ka man beidzot ir mentori, pēc kuriem esmu lūgusi daudzus gadus. šis ir no sērijas "tas, ko nevar uzzināt internetā". lūdziet pēc mentoriem, ja jūs kaut kas profesionāli vai garīgi interesē. 2-3 no tiem ir šeit, Somijas laukos, viens ir internetā, un viņš man palīdz (atkal) saprast kristietību.
un viņš man raksta tā:
"Diemžēl arī baznīcā bieži cilvēki izmanto labi ieeļļotos vainas un vainošanas un nepareizības ļaunos ietekmes instrumentus, lai kontrolētu cilvēkus viņu vājībās un dvēseles ievainojumos... bet patiesībā tā ir apvērsta - perversa kristietība, kam nav sakara ar Kristus žēlastību. To izmanto, jo tā darbojas, bet tā neved uz atbrīvošanu un prieku".
"Mums Dievs nav devis tiesības tiesāt un nosodīt nevienu, ne sevi ne citus. Ar to jācīnās. Ja Dievs mūs pieņem kāpēc lai mēs sevi un cits citu nepieņemtu. |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2018|03:19 pm] |
no kristietības novērsos pirms 10 gadiem, džeku dēļ.
es nejutu, ka man tur, tajās draudzēs un attiecībās, būtu vieta kā "cilvēkam", kā Patiesības meklētājam un pārdomātājam. man bija kādi 18-24 gadi un apkārt bija daudz cilvēku, ar kuriem es biju emocionāli saistīta dažādās formās (ne obligāti romantiskā un ne jau ar visiem reizē), un es visās šajās attiecībās agri sajutu, ka no manis gaida kaut kādu "sievas" attieksmi, ka es ar savu pārāk nemierīgo prātu neesmu tāda sieva, kā Dievs ir teicis, kādai ir jābūt Bībelē, ... sajutu kaut ko tādu, ka man tuvi cilvēki it kā noniecina manus jautājumus un autentiskos pārdzīvojumus attiecībās ar Dievu; ka man pie tiem vajadzētu nonākt pastarpināti, ar paklausības starpniecību, kas nozīmē - ar garīdznieka, vai vīra, vai teoloģiski izglītota vīriešu kārtas drauga starpniecību. un ir cilvēki, kam tas der, kuru dzīve ir tāds sirdsskaidrs ceļš, bet mana dzīve ir jau bērnībā sabojātas, pazudinošas sirds ceļš, ar radikālu neuzticību jebkādām autoritātēm un vienlaikus alkām pēc tām. es zinu, ka es vienmēr stāvēšu pēdējā rindā.
tagad domāju, ka Kristū nav ne sieviešu ne vīriešu, ka kristietība tas kaut kādā ziņā ir Patiesais Feminisms, jo mūsu būšana dzimumiem paliek daudz virspusējākā realitātes līmenī. man vajadzēja ilgu laiku, lai to saprastu. jo esmu pārjutīga pret nosodījumu un noraidījumu un tas man traucē pašai domāt savas domas. mani priecē tas, ka manī iekšā ir izveidojusies tāda vieta, kur es esmu kā veca sieva, kam par visu nospļauties. lai arī vienlaikus tajā virspusējā, fiziskajā līmenī, es varbūt esmu daudz jaunāka, nekā biju jaunībā.
starp mani un Kristu bija daži pārpratumi, bet tagad viņi ir atrisinājušies. |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2018|04:51 pm] |
šodien 40 dienas.
no saņemtajiem "turies" man ir mierinājumvārdu tops, kura pirmajā vietā ir tas, ko tikko man teica viena 80-gadīga pareizticīga dāma, bijusī Chanel kosmētikas lūpukrāsu veikala īpašniece Ziemeļkarēlijas mazpilsētā -
"time gives, time takes" |
|
|