|
[Apr. 28th, 2008|09:32 pm] |
vai jūs vēlaties zināt, kā es jūtos, zaudējis ticību? lieliski, šodien es pazaudēju arī pasi. nopietni, tā nav metafora. kas vēl? es piepeši pamanīju, ka esmu taču viens, lol. esmu taču pilnīgi pilnīgi pilnīgi viens un man patiešām ir nenormāli smagi un slikti un bēdīgi. es vairs nespēju izturēt vienatni, man ir vajadzīgs kaut kāds substitūts. jebkas. jums varbūt būs smieklīgi, bet vai jūs saprotat, cik daudz gadus es esmu bijis ļoti ticīgs. es sevi nenoskaņoju, tas sākās pēkšņi un ļoti dramatiski. nespēju būt viens, turklāt, nevarētu teikt, ka šobrīd esmu patīkama sabiedrība - esmu kluss, seja raustās, runāju depresīvi, nejokoju, esmu it kā promesošs - tieši tas, kas man vienmēr ir besījis - depresīvi cilvēki, kas tomēr visu laiku vēlas sabiedrību, bet nespēj neko piedāvāt pretim. man ir grūti paelpot, fiziski. es zinu, ja es iedzertu, kļūtu drusku labāk. no rītiem ir normālāk, vakarus ir grūti izturēt. ciešu. |
|
|
|
[Apr. 28th, 2008|09:55 pm] |
man bija plāni/ I used to have (ja būtu es bijis domāts) |
|
|
|
[Apr. 28th, 2008|09:55 pm] |
tikai lūdzu netraucējiet man gruzīties ar stulbiem komentāriem. man paliek vieglāk, kad es ierakstu. |
|
|
|
[Apr. 28th, 2008|10:22 pm] |
es pēkšņi sapratu, ka man drusku palīdz sentimentālas bet ne pārāk banālas dziesmas. lūdzu ielieciet man kādus youtube linkus, lūdzu, līdzīgus piemēram Lilac Wine un Amy W. Love is a losing game. |
|
|
|
[Apr. 28th, 2008|10:33 pm] |
mani ļoti iegruzīja viena no meitenēm, kuru šodien recenzēju jauno autoru seminārā. |
|
|