| |
[Nov. 30th, 2004|06:34 pm] |
|
Jā, un tad tie Ziemassvētki nāk, bet kas tur nāk, tāds pats atkritumu smukums, brauc sudraba kamanās Ziemsvētku vecītis, pakaļ vesela varzu visādu ķinķēziņu, rūķīšu un ķekatnieku velkas, un pilna krava ar aizsietiem plastmasas maisiem, vēl tik mirklis, un tie spruks vaļā, un izbirs mums pāri, un visas tās runas par “garīgumu”, “labestību”, jauki, silti, prīmusiņš, kur pirkstus pasildīt. Nezinu, man nepietiek. Nē, es pārteicos, nevis nepietiek, bet ir par daudz. Vai, viss sajuka. Ko tad es gribēju teikt. Ko tad es īsti gribēju teikt. |
|
|