|
[Nov. 30th, 2004|06:34 pm] |
Jā, un tad tie Ziemassvētki nāk, bet kas tur nāk, tāds pats atkritumu smukums, brauc sudraba kamanās Ziemsvētku vecītis, pakaļ vesela varzu visādu ķinķēziņu, rūķīšu un ķekatnieku velkas, un pilna krava ar aizsietiem plastmasas maisiem, vēl tik mirklis, un tie spruks vaļā, un izbirs mums pāri, un visas tās runas par “garīgumu”, “labestību”, jauki, silti, prīmusiņš, kur pirkstus pasildīt. Nezinu, man nepietiek. Nē, es pārteicos, nevis nepietiek, bet ir par daudz. Vai, viss sajuka. Ko tad es gribēju teikt. Ko tad es īsti gribēju teikt. |
|
|
Comments: |
From: | asiize |
Date: | November 30th, 2004 - 07:00 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es sapratu
:)
| From: | maksims |
Date: | November 30th, 2004 - 07:23 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Šis ir ļoti sirsnīgi, cien.profundis, ļoti sirsnīgi
| From: | skuka |
Date: | November 30th, 2004 - 10:21 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu to, ka jābēg prom no tā visa. Uz laukiem. Poga nupatās zvanīja no Berlīnes un sūdzējās, ka nevar apskatīt tur sabūvētos arhitektūras brīnumus, jo viss aizkarināts, pārkarināts un aizsliets ar tā saucamo ziemsvētku sūdeļu grabažām.
nu ir taa nu ir. kā tādi pārskatījušies murmuļi dzīvojam. pa inerci dzīvojasm. ko dod, to ņema pretīm. dzīvojam. eh, tu, spreidēj gudrais, a kā mainīties? kā mainīties tam cilvēķelim, kuram ir labi un neko nevajag? | |