| |
[Feb. 2nd, 2016|05:51 pm] |
šodien piedzīvoju sen nejusto miglu galvā, ar nepamatotas raudāšanas un trauksmes epizodēm un interesantām hipersensitīvām ķermeņa sajūtām, apvienojumā ar to ka nekam ārējam nav iespējams pieslēgties, nekam nav jēgas un viss sāpina - vienīgais ko gribas darīt ir pisties un raudāt. tāda sajūta man apm.pusgadu nebija bijusi, bet tajā esmu pavadījis lielāko daļu savas dzīves. to izraisīja nejaušs gadījums ar nejauši satiktu nepazīstamu cilvēku, kas nejauši uzspieda uz kaut kādām pogām, kas radīja tūlītēju tuvības, izsalkuma un bezcerības sajūtu.
ja es tagad ietagošu šo ierakstu kā "mans ceļš uz apgaismību", tad šīs epizodes vara pār mani būs beigusies. |
|
|
