es palasīju vairāk, šobrīd uztveru teorētiski, bet esmu bērnībā regulāri piedzīvojusi mirkļus, kad pēkšņi pazūd visi vārdi un jēdzieni un es vairs nezinu, ka esmu anniņa un man ir pieci gadi un es jūtu tikai to apziņu kā jautājumu. diezgan biedējoši un arī vilinoši, pēc tam pārgāja

(Reply to this) (Thread)

Jāsaka ka vina raksta diezgan teorētiski un auksti, bet man savienoja visus punktus un kaut kā nomierinäja

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tas visu kaut kā sakārto, lai gan formulējumiem var piesieties, piem. vai personas vietā nav jālieto ego. bet man patika tas konkrētais piemērs par sāpēm darbavietā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar ego parasti saprot identitātes negatīvos aspektus - savtīgums, vēlme paturēt, utt. Tomēr identitātei ir arī pozitīvie un neitrālie aspekti. tās ir robežas kas vispār norobežo "es" no visa pārējā. Pēc tam ir jāatbrīvojas arī no tā. Bet tas ir garš ceļš, pamazām saprast ka "tu" ir mākslīgs, ka nav nekāda duālisma. Daudzi cilvēki ir ārprātīgā šokā un var pat sajukt prātā, pārāk ātri ieraugot to vietu (pārāk ātri var ieraudzīt ar narkotikām vai elpošanas vingrinājumiem). Es pazīstu vismaz divus kas ir traumēti un ātri aizskrējuši atpakaļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, ego nav tikai negatīvais, tas var būt arī pozitīvi motivējošs attiecīgā attīstības posmā, bet jā, tas norobežo un ir savtīgs arī šķietamā nesavtībā

(Reply to this) (Parent)