es tagad sapratu ka esmu reáli apvainojusies, bet nevis par kādu atsevišķu notikumu, bet gan par to, kur es vienmēr nokļūstu un kā viss vienmēr beidzas, es to jūtu kā konsekventu ņirgāšanos 33 gadu garumā par naivu un stulbu cilvēku kas grib tikai būt laimīgs.

(Reply to this) (Parent)