|
Jul. 1st, 2011|04:20 pm |
|
Nu, tur es tev pilnībā piekrītu. Attiecībā uz domāšanu par neredzamām lietām. Tas, ko es apšaubu, ir - vai šai domāšanai tiešām vienmēr būtu jābūt saistītai ar vainas apziņu? Es neesmu vērotājs no malas, visa mana dzīve, izņemot dažus pēdējos gadus, ir pagājusi visdažākā rakstura vainas apziņas zīmē, un es tagad varu teikt, ka uz vainas apziņas nevar uzbūvēt neko labu, skaistu un tīru. Tā vismaz man liekas. Tagad es domāju, ka par neredzamajām lietām var reflektēt arī tā vēsāk, bez tik briesmīgas sāpēšanas. Jo atkal - ja tas dievs patiešām ir mīlestība, nevis soģis, tad tacu viņš negrib, lai mums sāp? |
|