|
Jul. 1st, 2011|01:22 pm |
Tu saki: "daba ir ļoti svarīga, bet tā neuzliek
nekādus morālus pienākumus. daba mierina katru, daba neprasa nožēlu,
daba atļauj visu." - bet es aizstāvu viedokli, ka cilvēkam pašam sev jāuzliek morāli pienākumi - un tas morāles kodekss, lai arī tradicionāli un vēsturiski sakņojas reliģijās tāpat kā, iespējams, sirdsapziņa kā tāda, tad šodien tomēr mums būtu jābūt pietiekami stipriem un gudriem, lai atskaitītos nevis kaut kādam dievam, bet sev pašiem, un paši sevi tiesātu.
un par to heiedgeru - man jau toreiz kaltenē bija par to jādomā, ka tā atvainošanās pēc otrā pasaules kara uzplaukusi kā tāda panaceja un glābiņš, it kā nu atvainošanās vispār varētu dzēst kādu grēku vai noziegumu. atvainošanās par genocīdu, ha! varbūt arī tas upuriem sniedz kaut kādu mierinājumu, bet man tas atgādina indulgences pirkšanu viduslaikos, tam vispār var nebūt nekāda sakara ar nožēlu.
vispār interesanti man liekas tas, ka caur taviem ierakstiem par šo tēmu es it kā jūtu pārliecību, ka dievs grib, lai visi cilvēki ir nelaimīgi. es maz ko jēdzu no kristietības, bet man šķiet, ka tā nevajadzētu būt. |
|