|
Jul. 1st, 2011|12:10 pm |
|
hmm, dievs caur dabu. daba ir stihijas - vēja māte, jūras māte. kaut kas tāds, kas nesaka konkrētus vārdus, bet rada noskaņu. it kā nomierina, bet tas ir tāds mentāls miers, nevis sirdsmiers. tie mieri jau dažādi, es tā saprotu. ka dievs nav noskaņa, bet kaut kas dziļāks un konkrētāks par noskaņu. ok, daba un tās stihijas var būt dieva ierocis. kaut kad tu arī rakstīji sleju par to, ka daba ir vienaldzīga. vai dievs var iemājot vienaldzībā? vai varbūt dievs pats ir vienaldzīgs un rada tikai skaistus skatus noskaņai. |
|