 | |
|
Saulaina diena
Nakts bez miega, bet ar darbu Rīts saulains un ar pārsteigumu Acīm ciet pretī Saulei. Siltums ziemā maigi iemidzinošs. Gandrīz aizmigu autoostā uz soliņa. Pasapņoju par silta pavasara dienu, kad sēžu kādā parkā uz soliņa. Un nav gandrīz neviena cita cilvēka tur. Autobusā atplīsu, nogulēju kādu pusotru stundu. Jūtu, ka arī šonakt nebūs vaļas daudz gulēt, jau gandrīz diennakti nāk miegs. Bet nedrīkst. Tiesas spriedums Saules pulkstenis Dokumentālā filma |
|
| |
|
karš
pēc kara visi gudri Bija laiks, kad to bieži atkārtojām un smējāmies pat tad, kad nebija nemaz sācies kāds karš. Un varbūt tādēļ, ka reiz nebiju domājis, tagad es domāju par daudz. Daudz par daudz. Un nav jau nemaz tik sāpīgi pēc kara teikt, ka nezināji. Mūžu dzīvo, mūžu mācies - patiesi, bet par banālu to padara nesaskaitāmā atkārtošana. Un atkārto, jo pirms kara nezināja. Nezināja, ka pirms mums karoja, nezināja, ka citur karo. Un kāds teica, ka tas ir dabiski. Dabiski visu padarīt banālu. Nekā cita jau neatliek kā smiet pēc kara, ja esi rētains un kropls, bet dzīvs. Un dzīvot gribas. Sāpīgi ir tad, ja zināji pirms kara. Zināji, bet neko nespēji padarīt. Biji tāds viens. Un nu esi bez kājām, bez rokas un bez acīm. Ja palaimējies, tad arī kāda metāla šķemba izdzēsusi tavu smadzeņu saikni ar dvēseli. Un te nedomāju par locekļu amputācijām. Par dvēseli. Braucu uz Rīgu. Pretī Saulei. gandrīz visu ceļu smaidīju sevī. |
|