pēc kara visi gudri
Bija laiks, kad to bieži atkārtojām un smējāmies pat tad, kad nebija nemaz sācies kāds karš.
Un varbūt tādēļ, ka reiz nebiju domājis, tagad es domāju par daudz. Daudz par daudz.
Un nav jau nemaz tik sāpīgi pēc kara teikt, ka nezināji. Mūžu dzīvo, mūžu mācies - patiesi, bet par banālu to padara nesaskaitāmā atkārtošana. Un atkārto, jo pirms kara nezināja. Nezināja, ka pirms mums karoja, nezināja, ka citur karo. Un kāds teica, ka tas ir dabiski. Dabiski visu padarīt banālu.
Nekā cita jau neatliek kā smiet pēc kara, ja esi rētains un kropls, bet dzīvs. Un dzīvot gribas.
Sāpīgi ir tad, ja zināji pirms kara. Zināji, bet neko nespēji padarīt. Biji tāds viens. Un nu esi bez kājām, bez rokas un bez acīm. Ja palaimējies, tad arī kāda metāla šķemba izdzēsusi tavu smadzeņu saikni ar dvēseli.
Un te nedomāju par locekļu amputācijām. Par dvēseli.
Braucu uz Rīgu. Pretī Saulei. gandrīz visu ceļu smaidīju sevī.
Bija laiks, kad to bieži atkārtojām un smējāmies pat tad, kad nebija nemaz sācies kāds karš.
Un varbūt tādēļ, ka reiz nebiju domājis, tagad es domāju par daudz. Daudz par daudz.
Un nav jau nemaz tik sāpīgi pēc kara teikt, ka nezināji. Mūžu dzīvo, mūžu mācies - patiesi, bet par banālu to padara nesaskaitāmā atkārtošana. Un atkārto, jo pirms kara nezināja. Nezināja, ka pirms mums karoja, nezināja, ka citur karo. Un kāds teica, ka tas ir dabiski. Dabiski visu padarīt banālu.
Nekā cita jau neatliek kā smiet pēc kara, ja esi rētains un kropls, bet dzīvs. Un dzīvot gribas.
Sāpīgi ir tad, ja zināji pirms kara. Zināji, bet neko nespēji padarīt. Biji tāds viens. Un nu esi bez kājām, bez rokas un bez acīm. Ja palaimējies, tad arī kāda metāla šķemba izdzēsusi tavu smadzeņu saikni ar dvēseli.
Un te nedomāju par locekļu amputācijām. Par dvēseli.
Braucu uz Rīgu. Pretī Saulei. gandrīz visu ceļu smaidīju sevī.