Laikam tas ir vītols, kura zaru nogriezu. Rīkstei. No rīta, pa jūras malu. Salasīju sīkus dzintariņus. Lauskas. Arī mazais dzintars grib justies svarīgs, ievērojams, pamanāms. Varbūt Fotografēju ar filmiņkameru. Kas tas par fotogrāfu, kas pa nakti savu kameru atstāj zem neaizsegtām debesīm? Saules enerģija. Pēc malkas skaldīšanas gribējās nopeldēties. Bet jūra vēl ļoti auksta. Desmitgades plāns norūdīties? Ziemās peldēt, lai var pavasarī pēc malkas skaldīšanas? Juceklīgas domas, daba nāk manī. |
Debesis domā par sevi, redz algu cilvēku gaišajās acīs Debesis pārāk ilgi nedomā par Zemi Zeme klusējot lūdz, Cilvēks sajūt un lūdzot brēc Debesis sadzird un lej vainas asaras Par daudz vainas asaru, cilvēki lādas un nelūdz Sper ugunis Debesis garām Cilvēkam, trāpa Zemei Zeme klusējot lūdz, Cilvēks sajūt un lūdzot brēc Debesis sadzird un lūdz ar gaismu Cilvēka gaišajā sejā Debesis spoguļojas Zeme klusē un lūdz pēc prieka asarām
|