Telpas · elpa

Esmu it kā klasē. Tāfeles nav, nedaudzie galdi vienā platā rindā, pretī pie sienas izlikti zīmējumi dažādos formātos, dažs ļoti liels. Esam tur daži cilvēki. Skolotāja (kura 2.klasē bija manas klases audzinātāja) liek mums vērtēt zīmējumus, bet svarīgākais - izvēlēties tie, kuri neiederas, ko nav zīmējuši īstie. Es skatos un pētu, man jāizvēlas vissliktākais. Tad skolotāja man rāda vienu, kas pašā malā kreisajā pusē. Tā kā uz balta auduma, ne papīra zīmēts, ar melnu zīmēts, tikai kontūras. To pazīstu, mans, tam te nevajadzēja būt... Bet neatceros, vai teicu skolotājai. No viņas sajūtu tādu kā viltību. Turpinu skatīties citus zīmējumus, dažus novērtēju kā nederīgus. Un šaubos, līdz beidzot nonāku atpakaļ pie sava zīmējuma. It kā nedaudz kauns, un saku, ka tas arī neder.

Cits sapnis. Atrodos iepriekšējā darba vietā, vēl neesmu to pametis. Ir kaut kas, ko nezinu. Redaktore saka, ka pie kāda no fotogrāfiem ir vēstule, kurā rakstīts par mani. Viņš atver savu epastu, tur vēstule, ko kāda žurnāliste pārsūtījusi mūsu direktoram. Visa situācija un sajūta dīvaina, neizprotama. Sāku lasīt, neredzu, ko lasu, nesaprotu..
Jocīgi tomēr nesaprast, ko pats sapņo.

Sapņi ir apziņas un zemapziņas sadursme.

Sapni caurstrāvoja neliels smagums, neizlēmība, apjukums. Apziņa, ka nākošajā rītā jādodas mājās, iegriešanās milzīgā pārtikas veikalā, nezinu, ko meklēju, vai man vispār kaut ko vajag. Apstājos pie gariem saldumu plauktiem, tad steidzos atrast dzeramo ūdeni, ko meklē mani sapņu draugi. Ļoti veikli atrodu un mēs steidzamies prom.
Esmu skolā, satieku dažus pazīstamus cilvēkus. Un drīz sākas nedaudz erotiskais sapņu noslēgums. (par šo klusēšu)
Modinātājzvans pamodina. Pirmā doma - sapņos redzu lieko, no kā pamazām atbrīvoju. Attīru apziņu un zemapziņu.

Bet varbūt domāju to, ko gribu domāt. Gribu gan ietekmē ieradums, arī negatīvais. Bieži darām to, kas nav vajadzīgs.
Ko es te mēģinu apmuļķot... Jūs, sevi vai savu muļķību?

Nu vispār jau reti gadās, ka trīs dienas (pirmā un trešā diena pa pusei) pēc kārtas aktīvi daru to, ko man negribas. Tādēļ laikam arī vakardienas otrā puse un šīs dienas sākums tika veltīts nedomāšanai un fanošanai
Turpinu daudz patērēt enerģiju neko īpaši nedarot, ja neskaita ierastās organisma darbības, paaugstinātu smadzeņu darbināšanu (šodien ne), ķermeņa temperatūras saglabāšanu. Šodien arī nedaudz pastaigājos, kārtojot kādu sen neizdarītu vajadzību. Nu tā ir pusdarīta. Rezultātā paredzu, ka šīs nedēļas laikā ir samazinājusies jau tā necilā ķermeņa masa. Un sals man vēl vairāk.
Tagad gan man atkal pielipis kāds ritms, kas darbina kājas un rokas, nedaudz siltāk... bet arī tas patērē enerģiju.
Cik neizprotami. Un tomēr es neesmu vienīgais, kam patīk ziema, bet ļoti ātri salst :D

Veikalam, kura dēļ metu ļoti lielu loku aukstumā, tieši šodien bija inventarizācija. Nu, tā ir, ka gaida līdz pēdējam brīdim - vakar izdomāju, ka esmu pārāk noguris, lai tik tālu ietu.
Stāvēju rindā pie kases. Veikalā iegriezos maizes un chupa-chups dēļ. Tad nu stāvu un domāju - a varbūt tomēr chewits? Nē, tomēr labāk to, kas uz puļķīša. Un es sniedzos pēc tā, reizē ar mani (varbūt pat mirkli iepriekš) pēc kaut kā sniedzas arī vīrietis, kas stāv rindā pēc manis. Peņēmu čupačupsu un skatos, kas ta šim - čevits. Mjā maltā gaļa, vēl kāds gaļas produkts un čevits saldākai dzīvei.

Ilgas mošanās un neoperatīvu darbību dēļ šodien nepaspēju uz mājām. Pēdējais buss 17:15... hmm, tomēr būtu paspējis, ja ātri savāktu mantas un pa ceļam paķertu ko ēdamu, jo biju izsalcis ļoti. Paliku taisīt pirmās (agrās) vakariņas, dzīvokļbiedre tās raksturoja kā vasarīgas... Hm, tā gan - siltāk jau palika :)
Nu nekas, tā vietā šovakar vēl nespēšu saņemties parādu kārtošanai koledžā un 20:00 būšu FLAT, kur uztāsies Daksis. Redzēs, kā šoreiz būs, ja man atkal kaut kas nepatiks, sūtīšu viņam savu enerģiju ;D Nu pareiz, pārsvarā jau visi tikai grib ņemt, bet ne dot (ceru, ka kļūdos). Aplausi taču tāds piliens okeāna vien ir. Būs gan grūti, nejūtos vēl īsti atjaunojies.
Bet rīt agri uz mājām, jo jāpaspēj uz muzeju pirms nav durvis ciet. Un jutīšos vēl nelāgāk, ka neaizbraucu šodien, jo rīt nu jau bijušajiem kolēģiem izlaidums. Vispār biju plānojis mājās braukt pirms trim dienām... Eh
Vēl aizvien neesmu iemācījies lūgt palīdzību.
Rīt sāksies otrs maratons. Līdz pirmdienas vakaram piebeigšu vismaz 2 no atlikušajiem 3 parādiem. Jā, piebeigšu.

Ej  izdēt vistu, patmīlība!


.


Bez Tevis ir labi, ar Tevi - vēl labāk