Šogad dzeguzes kūkošanu pirmo reizi dzirdēju cauri miegam. Kad pamodos, sapratu, ka tas nebija tikai sapnis. Tātad šķidrs miegs.
Ar kaut kādu automātu nošāvu medni. Trāpīju acī. Caurums. Bez asinīm. Uzradās mana mamma. Nebija priecīga.
Guļ mednis.. mātīte.. Kā lai nodēvē.. ala.. nu tā izskatījās. Iekšā 5 olas, viena liela, 2 vidējas, 2 mazas. Savācu visas, domāju kā sasildīt. Uz ielas vienā no svešajām mašīnām tās paslēpu. Nez kā tur šīs sila, bet varēju redzēt, jā tiešām redzēt (bez tā sakarsušā gaisa), kā pārkarsusi visa mašīna.
Ai, daudz ko aizmirsu, tā ir, ka no rīta nepieraksta
Sapņu tulki, izskaidrojiet! :D
johaidī, man kaitina irgošanās. Daži to pieprot īpaši kaitinoši, kad pievieno lielās devās bezjēdzīgumu un stulbumu. Eee, jāpaklausās folks :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}