Patience, use the Force, think!
''Dziļums un daudzpusība'' vs ''vienkāršība un ērtums" 
31.-Mar-2010 12:34 am
Savas murgainās galda spēles veidošanas ietvaros pagūglēju un netā palasījos ko cilvēki labu vai sliktu domā par D&D (godīgi atzīšos, lai smeltos iedvesmu jeb nekaunīgi pizģītu idejas kas pašam patīk) vienā punktā atsevišķi cilvēki (hardcore playeri) nonāca pie secinājuma, ka D&D 4 edīcija sux jo „With the 4th edition everybody can be DM.” Pats esmu skatījies tikai 4 edīciju, senākas neesmu spēlējis un arī pētījis, tādēļ man pašam nav viedokļa vai vecie D&D ir labāki vai sliktāki par jauno, taču tas man atsauc atmiņā tekstus no WoWa kur veci hardcore spēlētāji saka, ka mūsdienās WoWs sux jo ikviens var būt raidotājs.

Es pat godīgi sakot tā idejiskā līmenī nesaskatu neko sliktu, ka ikviens var būt DM. Vai tad DM būtu jābūt kam tādam kur tikai atsevišķi izredzētie spēj pavilkt?
Protams ir patīkami apzināties, ka kādā sabiedrības grupā skaities elitāra persona, taču tad vairāk guvums iznāk konkrētām personām no galda lomu spēļu cienītāju vidus nekā ieguvums galda lomu spēļu sabiedrībai kopumā (pēc manām domām).

Taču kopumā domas diskusijās dalījās tematikā „dziļa un daudzpusīga sistēma, taču sarežģīta un brīžiem grūti spēlējama” vs „mazāk dziļa un daudzpusīga, taču vienkārši un ērti spēlējama”.

Kā jums mani aizrautīgie un garlaikotie bloga lasītāji labāk patīk? Primārais būtu spēles spēlēšanai „dziļums un daudzpusība” vai „ērtība, ātrums un vienkāršība” ? Galējība vienā vai otrā skalas pusē, kaut kas pa vidu, vai no vidus uz kādu pusi vairāk velk kā tieši pa vidu palikt?

Es vienkārši filozofēju ko no netā salasītā ņemt un neņemt vērā. :)

p.s. WoWā main raidi no vienas puses patīk vairāk nekā agrāk, taču no otras puses neraidoju un nav nekādas vēlmes to darīt. Ērtuma blakusefekts un hardcorisma zuduma sekas? Patīk, bet nav nekādas vēlmes spēlēt WTF? Vai spēle, kad tā kļūst tuva ideālam kļūst nespēlējama?
Comments 
31.-Mar-2010 09:02 am
Galvenais, lai sisteema buutu konsekventa, saskaniiga. Nedriikst pieljaut iznjeemumu kaudzes. Labaak stingri nodefineet tikai vienkaarshas lietas un darbiibas, bet specifiskaas situaacijaas, balstoties uz noteiktajiem pamatiem, nodarboties ar improvizeeshanu, lai netrauceetu speeles dinamikai.

Then again, dienu ilgaas DnD 3ed ciinjas, kas neizbeegami paarveershas par aritmeetikas festu, arii meedz buut visai izklaideejoshas.
31.-Mar-2010 11:21 am
+1. RPG sistēmas noteikumi faktiski ir fizikas vietā fiktīvajai pasaulei. Un, kā mēs zinam, īstās fizikas noteikumi ir ļoti lakoniski un bez izņēmumiem.
31.-Mar-2010 02:36 pm
Jā izņēmumu kaudzes ir kas tāds no kā noteikti gribu izvairīties.
31.-Mar-2010 10:36 am
danē, man domāt drīzāk tur ir tas, ka kādreiz tu reidoji un biji kaut kādā ziņā elitārāks vai (kaut vai tikai pats savā galvā).
tagad tas vairs nav nekāds sasniegums. epixi vairs nav kruta. visiem tie ir. uzvaras garša zūd.

bet par dnd man īsti viedokļa nav, nepārzinu es tik labi to spēli
31.-Mar-2010 11:31 am
Es saku, liecies mierā. Pasaulē jau ir vairāk RPG sistēmu nekā cilvēks var mūža laikā izspēlēt.

That said, es esmu novērojis, ka spēle ir foršāka, ja tās pasaule un noteikumi ir nesaraujami saistīti. Tas ir, universālas sistēmas nav tik interesantas, kā specializētas. Un vēl svarīgi ir vismaz daļu lomas atspēlēšanas, atmosfēras, utml. aspektu atrunāt noteikumos. Piemēram, Call of Ctulu satur speciālus noteikumus par sanity, kaut arī to tak varētu atspēlēt tāpat. Turpretī, D&D neatrunā neko, izņemot simplistisku good/evil alignment, un tāpēc arī atmosfēra tāda mančkiniska.

Tas ir, tava skala dziļums pret ērtību īstenībā ir trijstūris, kur trešā šķautne ir specializētība.
31.-Mar-2010 02:32 pm
Pilnībā piekrītu tev par trešo šķautni.
Sākotnēji sistēma tika taisīta kā vienreizēja figņa priekš PHUN pasākuma kur apsolījos novadīt Harija Potera RPG, taču pēc tās spēles uzradās vesela rinda interesentu kas gribēja arī spēlēt un tā pamazām attīstījās kā Harija Potera RPG.

Tad vienā brīdī man sagribējās spēlēt klasiskā klišejiskā fantasy settingā un sistēmu no Potera settinga adaptēju klasiskam fantasy (pēc mana iedomātās ideālās klasiskās klišejiskās fantasy pasaules, nevis neitrālas fantasy pasaules), taču jo vairāk sistēmu attīstu jo vairāk tā virzās prom no konkrētas fantasy pasaules uz neitrālu fantasy pasauli, jo no vienas puses sistēmu gribās neitrālu, taču pašam spēlēt atkal gribās konkrētā iedomātā pasaulē.

Laikam jātiek skaidrībā par šo šķautnes punktu vai galarezultātā gribu neitrālu fantasy vai tomēr konkrētam settingam veidotu.
This page was loaded Dec 5. 2024, 2:49 am GMT.