hipopotama pieraksti

Starp citu, kajaku posma uzvarētājs bija tikai Šons Raiss (Sean Rice), viņš arī surfski pasaules čempions. Otrā vieta? Dorian Wolter, māsteru (40-44) čempions. Kaut kā tā.

Svētdien jāmēģina tikt paairēt. Gribas jau visu, skriet, velo, kajakot. Kā lai to visu saliek vienā dzīvē?

Kaut kā jau noairēju. Kā pietrūka - spēka, tātad trenējos par maz (tas jau skaidrs). Sacēlās vējš un viļni, attiecīgi tehnika nebija tik svarīga kā tīrs spēks. Nosauļojušies, muskuļaini džeki gāja man garām kā stāvošai (nu labi, es arī dažus apdzinu). No 108 sievietēm esmu 48, kas nav tik čābīgi; diemžēl vairums tomēr bija džeki, kas mani nogrūda diezgan zemu. Citreiz jāpamaina arī stratēģija - rīta pusē laiks bija labāks, varēju negaidī Koki un braukt ar early release; mūsu riteņotājam nokrita pedālis, tas visu baigi aizkavēja (par vismaz 40 minūtēm). To diemžēl tā var izdomāt tikai retrospektīvā.

Vismaz es neizpeldējos. Bija baigi daudz peldētāju; organizatori bija labi nodrošinājušies ar miljons brīvprātīgajiem kajakos un glābējiem motorlaivās. Es redzēju divus, kas mēģināja nošmaukt gabalu un iesaistījās vārdu apmaiņā ar vienu no brīvprātīgajiem; rezultātos skatos, ka viņi ir diskvalificēti. Vienīgie. Ha.

Jā, spēciņu vajag vairāk.

Nu, protams, rīt sacensības, bet mani krata, lauž un dricelē. Jācer, ka nav nekas tāds, ko labs nakts miegs, ja vien mazie prusaki tādu ļaus, neizārstētu. Kaut kā jau nočunčināšu, ūdenī nepalikšu, bet gribas taču labi, ne tikai kaut kā.

Ņemot vērā to, cik man maz sanācis pēdējā laikā kajakot, un to, ka es jau nekad neesmu bijusi uz ātrumu, vairāk uz ilgumu, man bail, ka būšu baigi lēnā.

Vēl divas nedēļas.

( bruņurupuči )

Registration Complete

You are now registered for the race.

( mans cālītis )

5h kajakā, dibens noberzts. Jaunajai laivai, pirmkārt, jāizdomā vārds, bet otrkārt - jāievieš kāds padirsenītis. Tagad ar bērniem lidmašīnas spēlēt negribas, rokas uz augšu neceļas.

Līdz Vudinvilai viss bija viegli, Lisa un Murijs ar savu kanoe tuč tuč lēnāki par mani, es varēju čalot un ik pa brīdim iekost un padzerties. Vudinvilā viņi apmainījās vietām un tad gan es piepūstiem vaigiem kapāju nopakaļ. Ēdamais arī bija beidzies, vienubrīd gandrīz izbeidzos arī es. Tagad nereāli labi, tik jānoliek mazie gulēt un tad gan es būšu nopelnījusi vīna glāzi.

No šodienas kajakošanas esmu dabūjusi elegantu traktorista iedegumu. Nu ja, saules krēmu lieto tikai bērni un sisīši (kas ir viens un tas pats, principā), īstas dūdas uzrota piedurknes un dodas kapāt.
Ja vakar grūtākais bija 4./5.km, tad šodien - piecpadsmitais un viss, kas tam sekoja :D nē, nu vispär jau prātīgi būtu bijis paņemt nedaudz vairāk ēdamā līdzi (1 whenever bar, 2 zaļi åboli un marshmallows pārpalikumi) un ūdens arī būtu noderējis.

Kopś bezpiena diētas, t.i., gandrīz jau pusgadu visu laiku jūtos izsalkusi. Visu laiku gribas gaļu, tādu nedaudz asiņainu steiku, bet liellops ietilpst kategorijā "piens". Dažreiz gribas atmest ar roku, sak, sīcim jau 7 mēneši, lai sāk ēst normālu paiku un maisījumu, bet tad saldumiņš ieskatās man acīs un man iztek sirds (nu, un piens arī, thank you very much, tmi). Pacietīšos līdz 1.janvārim.

Katrai rokai pa tulznai un noguruši pleci.
Kajaku uz mašīnas uzdabūt noteikti ir grūtāk pēc 4h airēšanas.

( sestdienas rīts, bilde )

Tiku uz 3 stundām pakajakot, ļoti laba sajūta - pēdējo reizi 3h laivā biju tikko pēc Jukonas, jau stāvoklī ar E. Tā kā īsti nebija vēja, mazliet papētīju mājas - viena bija riktīgi laba, viņiem viena siena ir klinšu siena. Abnormāli kruta!
Tā kā mazliet līņāja, nebija daudz satiksmes (saulainākajās dienās, kad uz ūdens iziet visādi pipļaki, kas vispār nepamana tādus kajakus ūdenī, es zvīļājos un prātā viņiem novēlu, kaut degvielai tiktu ieviests akcīzes nodoklis). Neesmu necik ātra, bet tas jau pagaidām saprotams. Uzberzu vienu tulznu. Apsveru iespēju sākt klausīties audiogrāmatas.

Done.
Zheel tikai, ka nepanjeemaam Latvijas karogu liidzi - nebija gan ne jausmas, ka vareetu ievajadzeeties.

Tagad tikai veel tikt maajaas, tas panjems paaris dienas.

Shkjiet, ka viss sakravaats. Vissvariigaakais noteikti ir - airi, svaarki un pasham kajakam shodien jaaaizbrauc pakalj. Paareejo jau vienmeer var piepirkt.

Man jau niez nagi, nevaru sagaidiit, kad saaksim kusteeties. Veel priekshaa sasodiiti ilgs 30 stundu brauciens (dzhiiiiiiiiiz), labi, ka man ir Daces suutiitais Noras Bumbieres disks. Vareeshu viira kungu izvest no praata un pacietiibas. Taurenji veederaa darbojas jau visu peedeejo nedeelju, mostos naktiis augshaa. Kas taalaak? :D

Peec dazhaam stundaam pazuudu, buushu atpakalj kaut kad ap 5-6-7? juuliju.

Celuju un klanos.

Bveh.
Aizpagaajushaa nedeeljaa baigi veiksmiigi piedaliijos Triobas sprinta sacensiibaas, paliku 9. no 27 komandaam (pie tam, vieniigaa solo duudinja, apdzinu barinju ar dzhekiem un normaalaam komandaam; sheit - siikaaks apraksts: http://www.facebook.com/note.php?note_id=174684942591505, briidinu - manaa anglju valodaa :D), bet aizvakar pilniibaa izgaazos orienteeshanaas pasaakumaa. Miega bads un nogurums dariija savu. Peec paaris kritieniem, kur man likaas, ka milziiga roka mani pacelj un triec pret zemi, visa veelme kaut ko dariit saplaka liidz miinusiem. Riktiigs smadzenju un kaaju shut-down. Oh well, vienmeer jau nevar gribeet visu. Tagad viens celis zils, otrs - nobraazts. Labi, ka shonedeelj nekaadas nopietnas treneeshanaas, audzeesim taukus Jukonai.

Vispaar Jukona saak uztraukt. Taurenji veederaa taa vien lidinaas. Sapakoshanaas vien ir neizpildaams uzdevums, kur tad veel pats nobrauciens!

2011.gadaa ar kajaku esmu pieveikusi 1055.4 km, pateereejot tam 136 stundas.

It's done. 140km pirmajaa dienaa, peec nedaudz vairaak kaa 10 stundu aireeshanas. 97km otrajaa dienaa ar pretveeju un mazliet vairaak par 7 stundaam.
Shobriid dziiva, bet ar saaposhu dibenu, waha haha, kajakaa seedeeshana nav pats eertaakais pasaulee. Jaasaak pastiprinaati iet uz jogu, tad vareeshu kaajas tureet aiz galvas un stuureet ar ausiim.

Bet, kameer mees izklaideejamies Misuuri - kas notiek Latvijaa? Ja v shoke!

Laikam esam apmeeram gatavi.
Dodamies uz Missouri upi, no Fort Benton uz James Kipp. Divaas dienaas meegjinaasim piebeigt 149 juudzes.

Jaacer, ka nekas aarkaartas neatgadiisies. Pirmo reizi izmeegjinaasim to laivu, kas mums buus Jukonaa.

Izskataas, ka viira kungam ir izdevies atrast veidu, kaa transporteet kajaku no Dawson city atpakalj uz Whitehorse. Vienas galvassaapes mazaak.
Es savukaart pamazaam atmetu ideju par karstu eedienu Jukonas viduu (tipa shitaadi: action meal). Veikalos neesmu redzeejusi, tajaa action meal ir jaazvana, lai pasuutiitu (paldies par kuukaam, dodiet ko vienkaarshaaku), bet readymeal.com var pasuutiit tikai komplektu ar 12 eedieniem. Bet es gribu vispirms pameegjinaat paariiti! Pie tam - nevar saprast, ko driikst un ko nedriikst vest paari uz Kanaadu.
Lai nu kaa, Jukonaa tagad skaitaamies no Latvijas. Tagad galvenais treneeties un tieshaam arii finisheet.

Aaa, uzminiet nu, kas ar mani notika, shodien braucot no spaanju valodas? Nekljuudiisieties - caura riepa notika!

Vai pirms karstaas jogas buutu veerts stundinju nosnausties? Vai labaak tomeer pabaudiit sauli uz balkona?

Nu, taa. Rekordilgaa kajakoshana. Kaa aizvakar ap 11 saakaam, taa vakar ap trijiem bijaam maajaas. Triispadsmit stundas. Sasodiiti leeni gan - tikai 80km. Bet nu ap 9.stundu ezers saaka viljnjoties taa pamatiigi, knapi uz priekshu speejaam tikt. Labi, ka vismaz leeni tie vilnji bija. Miiiiilziigi, bet leeni. Ja nebuutu neguleejusi un nekaada, droshi vien buutu nobijusies. Lai gan divataa muusu laivaa - mees vinju par govi Gauju deeveejam - pietiekami droshi un stabili.

Bet stulbaas vaarnas, kameer mees piestaajushi apskatiijaam laivoshanas sezonas pasaakumus, apeeda vienu muusu maiziiti un triis sierinjus. Labi, ka laiciigi pamaniijaam.

Un shodien rokas tochna negribaas kustinaat.