kāpēc slimi bērni nevar iet uz bd, bet direktrise, kura vakar FB* žēlojās, ka ir galīgi slima, fever and cough, šorīt aizsmakusi diriģē lielāko bērnu grupu?
*Nejautājiet, kāpēc, bet viņa mani piedraugoja.
Projektu menedžmenta kursā jātaisa grupu darbs. Kurss vispār online kurss, bet grupas satiekas arī dzīvajā. No pieciem grupas dalībniekiem viens neierodas. Ok, gadās.
No četriem pārējiem trīs liekas +/- saprot viens otru, ceturto es nelasu. Es zinu, ka tā gadās. Mēs vienkārši runājam viens otram garām. Apmēram par pusmetru, un pie kopsaucēja tā arī nenonākam. Ar pārējiem tā nav. Kā to pagriezt, lai tas viens nav nelaimīgs, lai grupa kopumā iegūst? Klāt nāk ne tikai valodu atšķirības, bet arī kultūras. Es, amerikānis, krieviete, indietis. Par piekto skaidrības nav.
Tagad es atceros, kas man nepatika grupu darbos. Bet ar to taču jārēķinās. Kā jūs tiekat galā ar to nesaprašanu? Kad nesaprot jūs un jūs nesaprotat to citu, bet kopā taču jāstrādā? Es negribu darīt darbu viņa vietā; nedomāju, ka to grib viņš. Kā sameklēt kopsaucēju? Es nedomāju, ka pateikt: Tu tagad darīsi tā un tā, jo mēs, pārējie, tā nolēmām, ir pareizi. Bet kā ir pareizi?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
