hipopotama pieraksti

Tāds nogurums. No rīta bioloģijā tests, braucu jau 7 no rīta, lai vēl stundu varētu pamācīties. Pirmo reizi jutos ļoti pārliecināta par atbildēm. Pēc tam Miķ, protams, negribēja gulēt diendusu; t.i., gribēja gulēt, bet tikai man virsū, līdz ar to es neko nepaspēju padarīt. Nē, nu palasīju, tas jau aŗī labi, citādi tam laika nekādīgi nesanāk.
Tad parks ar abiem prusakiem, satikām Tīnu ar Aleksi, sen nebija satikti.
Kaut kā žēl, ka neesmu satikusi nevienu māti ar līdzīgām interesēm un rutīnu - t.i., tādu, ar ko varētu pavadīt pēcpusdienas kopā: viņa pieskata manējos, kamēr es izmetu pusstundu-stundu loku ar kajaku, tad es pieskatu viņējos. Vai vienu dienu viena, otru - otra. Gribētos domāt, ka tas nav nekas neiespējams. Bet aktīvās mātes, ko es pazīstu, vai nu strādā un attiecīgi nav laika, vai arī ir pietiekami bagātas, lai viņām nevajadzētu (un vai viņas negrib?) pieskatīt bērnus pašām, kamēŗ nodarbojas ar nodarbībām. Lai nu kā, vienīgais, kur es varētu grupveidā iesaistīties, ir vai nu sekss zāle, ko es negribu, vai arī skriešana sasodīti agros rītos. 5am 10km skrējiens? Seriously? Nē, paldies.

Ehh, vēl tik daudz darāmā. Un tik maz saldējuma.